Panorāma

Pasaules šaha lielmeistars grib Latvijas pilsonību

Panorāma

Budžets, ko neuzrauga starptautiskie aizdevēji

Atkal darbosies okupācijas seku aprēķināšanas komisija

Atkal darbosies okupācijas seku aprēķināšanas komisija

Pēc vairāku gadu pārtraukuma Ministru kabinets bez diskusijām atjaunoja īpašas komisijas darbību. Tā vērtēs padomju okupācijas režīma sekas un centīsies aprēķināt tās radītos zaudējumus. Ekspertu vidū gan nav vienprātības, vai šāds aprēķins vajadzīgs un ko tas dos sabiedrībai.

Padomju okupācijas režīma seku aprēķināšanas komisija jau reiz darbojās no 2005. līdz 2009. gadam, taču krīzes dēļ tās darbību pārtrauca. Viens no iniciatoriem komisijas darba atjaunošanai ir tieslietu ministrs Jānis Bordāns. „Daudz ir izdarīts, es domāju lielākā daļa jau ir izdarīta. Un nav labs signāls, ka tas tiek atstāts bez gala ziņojumiem un nepabeigts darbs," saka Bordāns.

Komisijas uzdevumi ir apzināt padomju režīma upuru un masu kapu vietu skaitu, apkopot informāciju par represijām un deportācijām un arī skaitliski aprēķināt okupācijas laika radītos zaudējumus Latvijas valstij un sabiedrībai. „Man nav uzstādījuma, cik miljardi mums ir jāsasniedz. Es vēlētos, lai šie aprēķini būtu objektīvi, balstīti uz pētījumiem, uz speciālistiem. Un es atturētos prognozēt jebkādas summas šobrīd," norāda tieslietu ministra padomnieks, komisijas vadītājs Jānis Tomels.

Taču viena no komisijas dalībniecēm – Ruta Pazdere gan gatava minēt aptuveno summu – tie esot vairāk nekā 200 miljardi latu. Lai noteiktu tautsaimniecības zaudējumus, padomju laika Latvija tiek salīdzināta ar līdzīgām valstīm, kas palika ārpus PSRS. Tādējādi ieraugām zaudēto jeb precīzāk – neiegūto iekšzemes kopproduktu. Tiek aprēķināts arī padomju laikā radītais vides piesārņojums un tā ilgtermiņa sekas. Kā arī cilvēku zaudējumi kara un represiju rezultātā. Jautājums vien – cik vērta ir viena cilvēka dzīvība? „Mums Ekonomikas institūts nodarbojas ar cilvēka vērtības aprēķināšanas metodiku. To tik tiešām ir ļoti grūti aprēķināt, mēs tā arī līdz galam netikām šajā jautājumā, jo tad tur mainās cenas, inflācija utt. Un vai to var aprēķināt... varbūt tas arī nemaz nav jādara," saka Pazdere.

Nevarētu gan teikt, ka visi Latvijas vēsturnieki ar sajūsmu uztver šādas komisijas darba atjaunošanu. Ir pat tādi, kas Latvijas televīzijai atzina, ka ar savu vārdu šādā komisijā nemaz negribētu piedalīties. Arī ārpolitikas eksperts Andris Sprūds norādīja, ka šādas komisijas darbības atjaunošanu uzver stipri skeptiski.

Attiecības ar Krieviju šāda vēsturisko zaudējumu rēķina piestādīšana neuzlabos, taču – ko domās vai nedomās Krievija šajā gadījumā pat nav būtiskākais, uzskata ārpolitikas eksperts. Svarīgāk ir neiekrist iekšpolitiskā slazdā. „Jo tagad ir vēlēšanu laiks, un mēs jau redzam – ja mēs runājam par Latvijas valsti kā tādu, kas nav mazsvarīgi, tad nāk līdzi arī citi elementi – par to pašu Uzvaras pieminekļa potenciālo nojaukšanu, tagad nāk arī par okupācijas sekām. Man šķiet, ka dažkārt emocijas tiek sakāpinātas (..) Nenoliedzot vēstures dramatismu, nenoliedzot to, ka sava pagātne ir jāatceras, bet tomēr jāuzmanās, lai tas netiktu politizēts," uzsver ārpolitikas eksperts Andris Sprūds.

Vēsturniecei Ruta Pazderei gan nepatīk, ka komisiju tik cieši sasien tikai ar zaudējumu aprēķināšanu. Bez šī uzdevuma ekspertiem ir uzdots pievērsties arī līdz šim maz izpētītajai padomju laika tautsaimniecības un ekonomiskajai sistēmai. Šogad komisijas darbam atvēlēti 10it tūkstoši latu, bet par nākamā gada finansējumu vēl nav skaidrības. Pieminēšu, ka gan Lietuva, gan Igaunija šādus aprēķinus jau veikušas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti