Stradiņa slimnīcas jauno korpusu bija plānots būvēt divās kārtās. Pirmā kārta rudenī tiks pabeigta. Tajā ieguldīt 86 miljoni eiro – 24 no tiem Eiropas nauda, pārējais – valsts un pašas slimnīcas finansējums, kā arī aizņēmums.
Taču jaunajā ēkā nebūs ne telpu uzņemšanas un reanimācijas nodaļām, ne operāciju zālēm, kam pašreizējās telpas sen kļuvis par šauru un arī infrastruktūra neatbilst mūsdienu prasībām. Tam visam bija jātop otrās kārtas būvniecībā. Bet tam vajag vēl 160 miljonus eiro.
“Nav pieļaujama tāda situācija, ka “Stradiņu” otrā kārta netiek būvēta, jo uzbūvētais korpuss neatrisina faktiski neko. Nav iespējama pārcelšanās un esošo telpu atbrīvošana, un Stradiņa slimnīcas jaunā korpusa uzturēšana slimnīcai papildus gadā izmaksās 2,3 miljonus eiro,” norāda veselības ministrs Guntis Belēvičs (Zaļo un zemnieku savienība).
Problēmas radušās, jo nepilnīgs ir līgums ar būvniekiem. Iepirkums par jaunā korpusa būvniecību tika veikts 2012.gadā, un piedāvājums no būvnieka tika prasīts par visu apjomu – gan pirmo, gan otro kārtu. Taču līgumā atrunāta tikai pirmā kārta. Kad un cik ilgā laikā būvniecība jāpabeidz pilnībā, nav pateikts. Nav skaidrs arī otrās kārtas finansējuma avots.
Lai iekļautos termiņos, Veselības ministrija piedāvāja izmantot vecu iepirkumu par visu būvniecības apjomu.
Taču līgumā par projekta pirmās kārtas izbūvi nebija paredzēta iespēja noslēgt papildlīgumus tā paša iepirkuma ietvaros. Tādēļ varētu apsvērt iespēju rīkot jaunu iepirkumu, stāstīja Latvijas finanšu ministre Dana Reizniece -Ozola (Zaļo un zemnieku savienība).
“Te ir būtisks risks, kurš jāņem vērā, ko ne mums par labu varētu sniegt auditori. Jo tā ir nauda, ko mums dod Eiropa, un tad var apšaubīt ne vien otrās kārtas būvniecību, bet arī pirmās kārtas būvniecību un izmaksas,” norāda ministre.
Ja rīkos jaunu iepirkumu, pastāv bažas, ka projektu nevarēs pabeigt laikā. Tas rada būtisku risku, jo ES prasības paredz, ka līdz 2018.gada beigām ir jābūt pabeigtiem vismaz 85% no projekta.
Jauna iepirkuma izsludināšana varētu nozīmēt, ka būvniecību pabeigt ne ātrāk kā līdz 2023.gadam, ar ko mierā nav nedz slimnīca, nedz ministrija. Turklāt, ja rīkos jaunu konkursu, būs “nobīde laikā”, taču Finanšu ministrija tomēr ierosina rīkot jaunu konkursu, jo tad būs pārliecība par to, ka būvniecības cena būs atbilstoša aktuālajai situācijai, un EK nevarētu apšaubīt naudas izmantošanu visam projektam.
Taču vispirms ir jāvienojas ar Eiropas Komisiju par pielaidēm, kas ļaus uzbūvēt visu ilgākā termiņā.
Tikmēr atbildīgo meklēšana ir atlikta uz vēlāku laiku. Saeimas publisko izdevumu un revīzijas komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš (Zaļo un zemnieku savienība) gan sola, ka tas tikšot darīts. Līgums slēgts iepriekšējās slimnīcas vadības laikā, un problēmu cēloni atturas vērtēt arī tagadējais vadītājs Normunds Štāls: “Vai kādu vainot, šobrīd tā kā negribētu diskutēt, bet, kas mums ir jāzina – būs turpinājums vai nebūs.”
Risinājumu Veselības ministrijai un Finanšu ministrijai Saeimas deputāti uzdeva atrast divu nedēļu laikā. Turklāt viedoklim jābūt vienotam. Lai kāds tas arī būtu, akcepts gan būs jāsaņem arī no Eiropas institūcijām.
Bažas par to, ka Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas rekonstrukcijas projekts var ciest neveiksmi, no politiķiem ir izskanējušas jau ilgāku laiku. Būvniecībā pieļauto kļūdu dēļ projekts aizkavējās un riskēja nesaņemt tam paredzēto finansējumu no Eiropas Savienības.
Tomēr šobrīd no mediķu organizācijām ir izskanējušas bažas tieši par slimnīcas rekonstrukcijas otrās kārtas tālāko likteni, jo joprojām nav zināms, vai projekta realizācijai būs nauda. Stradiņa slimnīcas mediķi jau ir norādījuši, ka bez projekta otrās kārtas, kuras ietvaros paredzēts celt vēl vienu korpusu, rekonstrukcija būs nepilnvērtīga un slimnīca nespēs funkcionēt.
Martā iesaistītās puses saskatīja riskus saistībā ar Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas jaunā korpusa iekārtošanas iepirkumu iekļaušanos termiņos. Kā būtisks risks tika minēta būvdarbu savlaicīga pabeigšana līdz šī gada 17.oktobrim.
