ĪSUMĀ:
- Iepriekš plānots, ka specializētās ģimenes sāks uzņemt bērnus jūlijā.
- Tagad strīdu dēļ noteikumus par specializētajām audžuģimenēm atliek.
- Audžuģimenes vēlas atkāpi – iespēju izvēlēties bērna vecumu.
- Tagad piedāvā krīzes ģimenes un ģimenes, kas rūpēsies par smagi slimiem bērniem.
- Atkāpes zīdaiņu aprūpei ministrija nevēlas.
- Audžuģimenes brīdina: pusaudži paliks ģimenēs ilgi, tās nevarēs uzņemt citus bērnus krīzes situācijā.
- Pieļauj, ka strīdi var atturēt potenciālās specializētās audžuģimenes pieteikties statusam.
Solīts, ka specializētās audžuģimenes pirmos bērnus uzņems jūlijā, tomēr atkal pārcelto termiņu dēļ un publiski izskanējušo nesaskaņu dēļ procesā iesaistītās puses norāda uz iespējamiem riskiem, ka daļa audžuģimeņu varētu izvēlēties īpašajām prasībām nemaz nekvalificēties.
Strīds starp audžuģimenēm un Labklājības ministriju sākās pēc tam, kad noteikumos par specializētām audžuģimenēm neiekļāva īpašu atbalstu ģimenēm, kas uzņem zīdaiņus vai bērnus, kas cietuši no smagas vardarbības.
Audžuģimenes rosina likumā iestrādāt atkāpi, lai krīzes ģimenes drīkstētu izvēlēties, kāda vecuma bērnus aprūpēt.
Noteikumi tagad paredz veidot vien krīzes ģimenes un ģimenes, kas rūpēsies par smagi slimiem bērniem.
Ministrs Jānis Reirs (“Vienotība") vēl nesen skaidroja, ka iecere veidot vismaz četru profilu ģimenes nav loģiska, jo tad visas ģimenes būtu specializētās. Tāpēc atkāpes tieši zīdaiņiem aizvien nebūšot.
Ministra biroja vadītāja Linda Baļčūne skaidroja, ka “šis punkts ir sāpīgs atsevišķiem darba dalībniekiem. Tas kopīgais redzējums ir tāds, ka mēs paliekam pie krīzes ģimenes visa vecuma bērniem.”
Trešdien atkāpšanos no iepriekš solītā ministrs bija spiests skaidrot Saeimas Pieprasījumu komisijas deputātiem. Audžuģimeņu apvienības „Terēze” vadītāja Ārija Martukāne stāstīja, ka pēdējo tikšanās reižu laikā ģimenes ministrijai izteikušas lūgumu noteikumos iekļaut atkāpi, lai krīzes ģimenes drīkstētu izvēlēties, ar kāda vecuma vai dzimuma bērniem tās vēlētos strādāt.
Pašlaik definēts, ka krīzes ģimenes nedrīkstēs atteikties uzņemt kādu bērnu. Martukāne saredz risku, ka tādējādi audžuģimenes būs spiestas uzņemt pusaudžus, kuriem ģimenes atrast ir īpaši grūti un kuri visbiežāk audžuģimenēs paliek līdz pat pilngadībai.
“Domāt, ka mums Latvijā ir tik universālas ģimenes, ka viņas spēs paņemt no nulles līdz 18, nu tad viņai ir tiešām jābūt pilnīgi tukšai ģimenītei. Pusaudži ir tā bērnu grupa, kura ir lielākais procents gan iestādēs, gan arī viņi krīžu centros nonāk, un šobrīd nav vīzijas, kādā veidā ar to strādāt. Kā mēs varam nodrošināt krīzes ģimeni, ja pēc tam tas bērns paliks tai ģimenē?” jautāja Martukāne.
Noteikumi paredz, ka krīzes ģimenes bērnu uzņems īstermiņā, uz laiku līdz 30 dienām, pieļaujot termiņa pagarināšanu līdz vienam gadam. Žurnāliste un audžumamma Evita Puriņa LSM vērsa uzmanību, ka ministrija vairāk plānojot atbalstīt citu ārpusģimenes aprūpes formu – aizbildnību, īpaši zīdaiņiem ātri uzmeklējot aizbildņus.
Ministra biroja vadītāja Baļčūne ilgus gadus saistīta ar plaši pazīstamajām „Zvannieku mājām”, kas aicina kļūt tieši par aizbildņiem.
“Es negribētu, ka šajā darbā tiek iepītas kaut kādas pieaugušo cilvēku cīkstēšanās. Absolūti nē. Es domāju, tas ir tāds kopīgs… kopīga sapratne par to arī no citām organizācijām, ka ir būtiski domāt par bērna ilgtermiņa aprūpi,” sacīja Baļčūne.
Pēc „Dod pieci” labdarības maratona izveidotā kustība „Plecs” vēl ziemā ministriju informējusi par tās redzējumu nepieciešamajām izmaiņām, taču tā arī neesot sapratuši, kas ir vai kas nav darīts ar ieteikumiem. Uzskata, ka sarunās esot turpat, kur bija februārī.
Trauksmes zvanus no potenciālām uzņemošām ģimenēm „Plecs” gan nav saņēmis, tomēr tā vadītāja Līva Fomrate pauž viedokli, ka varētu būt zināmas grūtības pārkvalificēt tik daudz ģimeņu, cik iecerēts.
“Šādas nesaskaņas, kas izskan tik skaļi kā šobrīd, pilnīgi noteikti ietekmēs tos, kas šobrīd varbūt vēl tikai domā par to, vai viņi varētu kļūt par uzņemošo ģimeni,” sacīja Fomrate.
Līdzīgas bažas iepriekš izteica Pašvaldību savienība, norādot, ka cilvēkiem ir nepieciešama stabilitāte.
