Panorāma

Dzelzceļnieku arodbiedrība U.Magoni aizstāv kā savu biedru

Panorāma

E.Dreimane sākusi darbu AS «Latvijas Gāze»

Atkal atliek lēmumu par vidusskolu optimizāciju

Atkal atliek lēmumu par skolēnu skaitu vidusskolu klasēs

Valdība kārtējo reizi atlikusi lēmuma pieņemšanu par minimālo skolēnu skaitu vidusskolas klasēs. Tā kā tas nozīmētu daudzu vidusskolu slēgšanu, politiķi pieņemt lēmumu vilcinās.  

Jautājuma izskatīšana atlikta uz nedēļu - šāda piezīme ir Ministru kabineta darba kārtībā pie jautājuma, kas saistīts ar minimālo skolēnu skaitu vidusskolas klasēs. Un tieši tāda pati  piezīme pie šī jautājuma bija arī pagājušajā nedēļā. Iepriekš to atlika koalīcijas diskusiju dēļ.

Noteikumos bija paredzēts, ka mērķis ir izveidot vidusskolu tīklu, kurā, sākot ar 2018.gadu, 10. klasē nav mazāk par 14 skolēniem, bet politiķi secināja, ka jāņem vērā skolēnu skaits visā vidusskolā, jo var būt, ka 10. klasē ir 13 bērni, bet 11.klasē - 15, un vidēji sanāk 14.

Šajā reizē iemesls ir Latvijas Pašvaldību savienības prasība pabeigt darbu darba grupā, kur tiek uzklausītas visas pašvaldības, “jo pašvaldību skatījums ir neviennozīmīgs, daļa atbalsta, daļa nē, un vēl ir daļa pašvaldību, kas uzskata, ka kritērijus vajadzētu noteikt, bet uzskata, ka, ja klasē ir mazāks skaits par noteikto, pašvaldībai ir jādod tiesības piefinansēt [skolas darbu],” skaidroja izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile.

Ministre gan neuzskata, ka notiek apzināta jautājuma vilcināšana, jo iebildumi esot racionāli. Viņa cer, ka racionālā gultnē ieguls arī pati lēmuma pieņemšana.

“Katrā ziņā mēs, Izglītības un zinātnes ministrija, mēģinām ar šo jautājumu iet atkal pēc nedēļas,” solīja ministre.

Latvijas Pašvaldību savienībā (LPS) atzīst, ka skaidrība varētu būt nedēļas nogalē, jo nākamajās trijās dienās vēl plānots intensīvs darbs premjeres Laimdotas Straujumas vadītajā darba grupā.

“Varbūt mēs panāksim vienošanos, iespējams, bet par kādu atsevišķu punktu būs nepieciešamas debates,” sacīja  LPS izglītības jautājumu padomniece Ināra Dundure.

“Bet tie galvenie jautājumi jau ir izkristalizējušies, es domāju, ka mēs panāksim vienošanos un varēsim virzīt tālāk. Bet, protams, ir jāņem vērā pašvaldību viedokļi, tāpēc jau šī darba grupa tika izveidota, lai uzklausītu,”  norādīja Dundure.

Darba grupās daudz tiekot runāts par bērnu nogādāšanu līdz skolām, ja tās atradīsies tālu, kā arī pašvaldību savstarpējiem norēķiniem. Proti, pašvaldībai  katram bērnam, kas mācās citā novadā, jāmaksā saimnieciskie izdevumi, bet pašvaldības ar to nav mierā - īpaši, ja pašu skola būs likvidēta piespiedu kārtā. 

Premjere Laimdota Straujuma (“Vienotība”) sola, ka tas tiks ņemts vērā, taču lēmuma pieņemšanu vairs nevajadzētu būtiski aizkavēt.

“Skaidrs, ka modelim ir jābūt no nākamā gada 1. septembra, tur mēs nevaram vēl un vēl atlikt.  Bet ir šie papildu jautājumi, kur mums jāmeklē risinājumi,” sacīja Straujuma. 

Vidusskolu tīkla optimizācija paredz pakāpenisku pāreju - nākamajā mācību gadā  minimālais izglītojamo skaits vidusskolas klasē  būtu 10 skolēni, sākot ar 2017. gada septembri - 12, bet 14 -  no 2018. gada septembra.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti