No 1816. līdz 1855. gadam tapa 2822 kilometrus garais Strūves ģeodēziskais loks, kas uz zemes atzīmēts ar ģeodēziskajiem punktiem.
"Tika izveidots kartēšanas nepieciešamībai, lai varētu kartēt Kurzemes hercogisti, tajā laikā guberņu, gan Vidzemi. Precīzi zināt attālumus, platību, lai varētu aprēķināt visa veida nodokļus un, protams, kartēt teritoriju," stāstīja Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras Ģeodēzijas departamenta direktors Ivars Liepiņš.
Strūves loks šķērso desmit valstu teritoriju. Latvijas teritorijā tika ierīkoti un uzmērīti 16 punkti, no kuriem mūsdienās atrasti četri, tostarp arī Strūves loka punkts "Bristene", kas atrodas Jaunjelgavas novada Seces pagastā.
"Pats svarīgākais un oriģinālais ir pats punkts no 1828. gada, kad šeit ir veikti pēdējie mērījumi. Mērījumi šeit ir veikti secīgi 1823., 1826. un 1828. gadā, kad ir tās beigas. Kad ir pabeigti gan astronomiskie novērojumi lauku observatorijā, gan triangulācijas novērojumi, un fiksēts šis punkts, kas tālāk ieiet visā garajā Strūves ģeodēziskā loka ķēdē.
Šodien vēsturiskais punkts ir atjaunots un slēpjas zem kupola. Sakārtota arī teritorija ap to, un izveidota lauku observatorijas replika.
2005. gadā Strūves ģeodēziskais loks tika iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. UNESCO kritērijiem atbilda arī divi punkti Latvijas teritorijā.
"Pateicoties UNESCO, daudzas valstis to apzinās. Kā pašvaldības vadītājs teica, ka tas ir negaidīts, gandrīz loterijā vinnēts dārgums viņa teritorijā. Un šeit jau galvenais ir tas stāsts," izteicās UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas kultūras sektora vadītājs Jeremejs Reinis Druvietis.
"Bristene" ir trešais mūsdienās atjaunotais Strūves ģeodēziskā loka punkts Latvijā. Iesāktais tikšot turpināts, jo daudzi punkti, īpaši Vidzemes reģionā, kur, atšķirībā no Zemgales punktiem, mērījumi esot tikuši atzīmēti tikai ar baļķi, kurā iedzītas nagliņas, vēl nemaz neesot atrasti.
