1642. gadā celtā koka baznīca ar vēlāk piebūvēto mūra torni gandrīz neskarta pārcietusi vairākus karus, tomēr to bija sagrauzis laika zobs, tāpēc 2013. gadā pēc vēsturnieka Imanta Lancmaņa ierosinājuma tika uzsākta Krūtes baznīcas atjaunošana.
Naudu jumta un pamatu remontam – aptuveni 60 000 eiro – toreiz deva Vācijas valdība un Latvijā agrāk valdījušo baronu pēcteču izveidotie Kurzemes Apvienotie fondi. Savukārt šovasar baznīcas interjeru draudze atjaunoja par saviem līdzekļiem, ieguldot aptuveni 20 000 eiro un vadoties pēc arhitektes Helēnas Dekantes ieteikumiem.
"Kad sāka krāsot, man likās – ārprāts, cik tumša! Bet baznīca ir pētīta, ir izpētīts, kā agrāk izskatījies – zils, zeltīts – ļoti grezni. Un tad viņa [arhitekte] tās krāsas lika, lai viss skaistais, gaišais ir altāris," sacīja Krūtes baznīcas draudzes priekšniece Gunta Jansone.
Sienas krāsotas, izmantojot tāda paša sastāva krāsas, kādas lietoja 17. gadsimtā, un grīdas dēļi slīpēti, atstājot šķirbas, lai interjers nezaudētu senatnes auru.
Agrāko izskatu atguvusi arī nezināma mākslinieka 17. gadsimtā gleznotā Krūtes baznīcas altārglezna, kas gadsimtu gaitā bija ļoti satumsusi, turklāt vēl cauršauta 2. pasaules karā.
"Kristus seja ēnas daļā – tur puse bija nobirusi. Centrālā fona daļa arī zudusi. Darbs bija ļoti apjomīgs un sarežģīts," atklāja gleznas restauratore Laura Kristlība.
Dievkalpojumi Krūtes baznīcā notiek tikai divreiz mēnesī, un draudze, samazinoties pagastā dzīvojošo cilvēku skaitam, pakāpeniski sarūk. Tomēr dievnama atjaunošanu tā apņēmusies turpināt, aktīvi piedaloties dažādos projektu konkursos, un priecājas, ka baznīca kļuvusi par visai populāru tūrisma objektu.
"It sevišķi baltvācieši brauc, meklē savas dzimtas takas, vēsturi. Viņi [pie] mums ir bieži," atzina Krūtes baznīcas draudzes priekšniece Jansone.
Draudze atjaunojusi arī baznīcas cēlāju – fon Buttleru dzimtas locekļu krustus, kas salauzti tika atrasti dievnama kapenēs, taču pašas kapavietas vēl nav uzietas.
