Ministrijā norādīja, ka Gaujas–Daugavas kanāls būvēts laika posmā līdz 1903. gadam. Pēdējo reizi kanāls atjaunots 20. gadsimta 80. gados un 90. gadu sākumā.
Gaujas–Daugavas kanāla pārbūve ir būtiska Ādažu novada pastāvēšanai un aizsardzībai no plūdu draudiem.
Īstenojot projektu, ir samazināti plūdu draudi Ādažu novada teritorijā un palielinājusies dabas teritorijas vērtība, pievilcīgums un produktīva izmantošana Latvijas lauku teritorijās.
Gaujas–Daugavas kanāls pasargās Ādažu novada 290 hektārus (ha) plūdu riska teritoriju no applūšanas, kā arī samazināsies plūdu draudi aptuveni tūkstotim iedzīvotāju Ādažu novada un Garkalnes novados, skaidroja ZM.
Projekta īstenošanas rezultātā Gaujas–Daugavas kanāls pārbūvēts 3,142 km garumā, tai skaitā veicot šādus galvenos darbus:
- kanāla rakšana un izraktās grunts izlīdzināšana aptuveni 33 600 kubikmetru apmērā;
- grunts sūknēšana no ezera (sedimentācijas daļas padziļināšana), separēšana un nogāde krastā uz atbērtni aptuveni 5100 kubikmetru apmērā;
- apauguma novākšana aptuveni 12 ha platībā;
- būvju nojaukšana, demontāža aptuveni 1200 kubikmetru apmērā;
- kanāla visā garumā (3124 metri) veikta gultnes nostiprinājumu izbūve, t.sk. šķembu bērums 8300 kubikmetru, ģeotekstils 44 400 kvadrātmetru, plastmasas rievpāļi 5500 kvadrātmetru, metāla rievsienas 61 tonna;
- pārbūvēts ūdens līmeņa regulators, veikta vītņu tipa pacēlāja ar elektropiedziņu un aizvaru izbūve.
ZM atzīmēja, ka, atjaunojot kanālu, nodrošināta videi draudzīga meliorācijas sistēmas elementa ierīkošana – veikta ezera sedimentācijas daļas pārtīrīšana un esošo nosēdumu izvākšana no ezera, kā arī uzstādīts videi draudzīgs un energoefektīvs apgaismojums. Saglabāti vēsturisko "Stoney" slūžu krastu balsta fragmenti.
Gaujas–Daugavas kanāla atjaunošanas darbi ritēja no 2018. gada jūnija līdz 2021. gada janvārim. Kopējās izmaksas bija 3,37 miljoni eiro, tai skaitā ir Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējums 2,87 miljoni eiro un valsts budžeta finansējums 0,5 miljoni eiro.
