Dienas ziņas

Kārsavas novadā attīstās jaunie uzņēmēji

Dienas ziņas

Dodas pārgājienā pa «Lubāna mitrāju»

Atjaunotas senās Āraišu vējdzirnavas

Atjaunotajās Āraišu dzirnavās aicina iemēģināt malēja arodu

Pēc rekonstrukcijas atkal apskatāmas senās Āraišu vējdzirnavas.  Tās atrodas Dabas aizsardzības pārvaldes īpašumā, un turpmāk dzirnavās būs iespēja iepazīt dzirnavu vēsturi un grauda ceļu no lauka līdz maizes klaipam.

Jau vairākus gadus Āraišu dzirnavas vairs netiek izmantotas tās galvenajai funkcijai, proti graudu malšanai. Daudzus gadus tās stāvēja tukšas, bet, aizvadītajā gadā uzsākot rekonstrukcijas darbus, jau šovasar tajās atkal būs dzirdamas graudu malšanas skaņas un griezīsies jaunie vējdzirnavu spārni. Jāteic, ka šīs holandiešu tipa vējdzirnavas būvētas 19.gadsimta vidū un turpmāk tās būs pieejamas arī plašākai sabiedrības daļai.

“Āraišu vējdzirnavas ir ļoti labs piemērs, kā demonstrēt kultūrvēstures un kultūras mantojumu, kultūrvēsturisko mantojumu Latvijas ainavā. Āraišu vējdzirnavas atrodas arī ļoti ainaviskā vietā, līdz ar to būtu grēks neatjaunot un nerādīt cilvēkiem, jo mums ir jāzina mūsu vēsture, kultūra un tradīcijas. Šī ir īstā vieta," saka Anda Andrušaite, Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) Dabas izglītības centra vadītāja

Pēc atjaunošanas dzirnavas ir pilnībā funkcionējošas gluži tāpat kā tolaik, kad graudu malšana bija viens no iztikas avotiem. Taču tagad tās netiks izmantotas saimnieciskai darbībai, bet gan sabiedrības izglītošanā par graudu malšanas arodu un kultūraugu īpatnībām. Turklāt, atzīmējot Eiropas nacionālo parku dienu, dzirnavās izveidota arī izstāde, kas vēsta par to vēsturi un kādreizējo darbību.

“Nebija vēja - nevar strādāt. Ja vējš par lielu, atkal nevar strādāt. Atved graudus, norimst vējš - jāgaida. Naktī saceļas vējš, dzirnavnieks ceļas augšā un sāk malt. Tas darbs bija grūts un, kā  literatūrā zināms, ar to vien ļoti labu iztiku nevarēja nopelnīt, tāpēc viņi mēģināja vēl kaut ko darīt," atklāj Baiba Līviņa-Jarahoviča, cita DAP speciāliste. 

Šādas rokas dzirnavas miltu malšanai bijušas teju vai katrā lauku sētā. Tagad arī Āraišu dzirnavās šo malēja arodu varēs izmēģināt ikviens interesents.

“Maizi ēda ļoti daudz, labību audzēja katrā zemnieku sētā, un dzirnavas vajadzēja. Ne visi iztika ar rokas dzirnavām. Tur varēja mazu vairumu samalt. Lielus vairumus veda uz dzirnavām," stāsta Līviņa-Jarahoviča. 

Āraišu vējdzirnavas savulaik piederējušas Drabešu muižas īpašniekiem Blankenhageniem, un uz šejieni miltus malt braukuši zemnieki no tuvējās apkārtnes. Kā atklāj vides izglītības speciālistes, vējdzirnavas nav bijis ienesīgs iztikas avots, jo allaž to darbība pakļauta vēja stihijai, tāpēc kādreiz šeit bijusi arī klavieru darbnīca. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt