Atjaunoto un no jauna apzeltīto gaili būs iespējams apskatīt tuvumā un arī pie tā nofotografēties, jo pēc tam gailis dosies atpakaļ baznīcas tornī.
Pasākumā uzstāsies arī komponists Mārtiņš Brauns, mūziķi Aivars Gudrais un Zane Gudrā, kā arī piedalīsies gaiļa restauratori un Ādažu un Carnikavas novadu domes vadība.
Gaiļa restaurācijas darbi tika uzsākti 2018. gada jūlijā un ilga pusgadu, jo torņa saimnieks bija palicis pavisam bēdīgā izskatā.
Aukstie ziemas un rudens vēji bija sapostījuši gaiļa seksti, asti un griešanās mehānismu. Putni izmantoja gaiļa muguru kā atpūtas vietu starp pārlidojumiem.
“Sarunā ar arhitektiem Inesi Dambi un Juri Dambi par Baltezera baznīcas vērtību saglabāšanu noskaidrojām, ka gaiļa atjaunošanai varam lūgt līdzekļus no Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes fonda “Mantojums”. Ļoti īsā laikā tika iesniegti visi vajadzīgie dokumenti un tāme, un drīzumā atbalsts 10 000 eiro apjomā tika saņemts,” noradīja gaiļa rekonstrukcijas projektu vadītāji Sandra un Juris Tauriņi.
Gailis, lode un masts Baltezera baznīcas tornī tiks uzstādīti Klusajā nedēļā pirms Lieldienām.
Gaili un lodi uzticēja atjaunot Brīvdabas muzejā strādājošajam metāla māksliniekam Ģirtam Bērziņam, kuram jau ir liela pieredze citu baznīcas gaiļu atjaunošanā Latvijā.
Pēc mākslinieka domām esošais gailis ir veidots 20.gadsimta beigās (1980.-1990. gadi), strādājot kalējiem Pēterim Koroļam vai Voldemāram Rustiķim. Gailis un lode veidots no vara loksnēm un misiņa. Sākumā detaļas attīrīja līdz tīram metālam, iztaisnoja saliektās daļas, aizlodēja plaisas gaiļa korpusā un saremontēja gaiļa asti. Tālāk zeltītāja Sandra Priežčiekure virsmai uzklāja zelta lapiņas (980 zelta prove).
Pēc atjaunojamā gaiļa nocelšanas no torņa, tika atvērta kapsula ar tajā paslēpto vēstījumu nākamām paaudzēm, ko bija rakstījuši draudzes locekļi pirms 25 gadiem, 1994. gada 26. augustā. Tajā bija stāstīts par baznīcas vēsturi cauri laikiem un par tās likteni padomju laikos, kad tā tika izmantota kā kolhoza noliktava, kāpostu skābētava, metālkalēju darbnīca, telefona centrāle līdz tās atjaunošanai. Kapsulā bija arī tā laiku avīze un nauda. Iepriekšējais vēstījums turpmāk glabāsies draudzes arhīvā, tas būs apskatāms arī gaiļa iesvētes pasākumā.
Šobrīd ir sagatavots jauns vēstījums, kas tiks ievietots kapsulā un atgriezīsies Baltezera baznīcas gaiļa lodē. Jaunajā vēstījumā būs papildināta baznīcas vēsture, draudzes dzīves apraksts, stāsts arī par Carnikavas baznīcas nelaimi un sapņiem to uzcelt no jauna.
Savus vēlējumus vēstījumam devuši arī Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) arhibīskaps Jānis Vanags, LELB Ikšķiles iecirkņa prāvests Dzintars Laugalis, kā arī tagadējais Ādažu draudzes mācītājs Ivars Jēkabsons.
“Gailis kristīgā tradīcijā ir simbols gaismas uzvarai pār tumsu un aicinājums uz grēku nožēlu un garīgu nomodu. Par godu gaiļa atjaunošanai draudze izveidoja kartiņu ar svētdienas skolas audzēkņa Toma Tauriņa (14 gadi) zīmējumu, kurš Baltezera baznīcas gaili ir attēlojis uz varavīksnes krāsās mirdzošas Kristus gaismas fona. Varavīksne kristīgajā tradīcijā ir Dieva miera derības zīme. Kristū ir viss piedots un viss tapis jauns. Jēzus vārdi "Vai tu mani mīli?” zīmējumā ir no Jāņa evaņģēlija (Jņ.21:17). Pēteris trīs reizes bija noliedzis Jēzu. Tad gailis iedziedājās, kā Jēzus to pareģoja. Pēc dziļas grēku nožēlas Pēteris atkal tiekas ar Jēzu un tiek aicināts apustuļa un draudzes gana amatā. Mums katram Jēzus jautā - Vai tu mani mīli? Mums katram tas liek domāt - Vai esmu gatavs atsaukties Viņa aicinājumam savā dzīvē?” skaidro un jautā mācītājs Ivars Jēkabsons.
