Dienas ziņas

Valstspilsētu autobusos “zaļie reisi” netikšot ieviesti

Dienas ziņas

Pusgadā gausākais vakcinācijas temps

Nolemj atjaunot Sēlijas asociāciju

Atjaunos Sēlijas asociācijas darbību; vienojas virzīt ideju par karogu

Viesītē norisinājies 10. Sēlijas kongress, kurā dalībnieki vienojās par Sēlijas turpmākajai attīstībai būtiskiem jautājumiem. Nolemts atjaunot Sēlijas asociācijas darbību, kā arī pieņemta rezolūcija par Sēlijas karogu.

Līdz ar Valsts prezidenta izsludināto Latviešu vēsturisko zemju likumu Sēlija ir oficiāli atzīta par vienu no vēsturiskajām zemēm. Jaunais statuss motivējis entuziastus vēl aktīvāk risināt ar Sēlijas attīstību saistītos jautājumus. Nupat Viesītē noritējis 10. Sēlijas kongress, kurā nolemts atjaunot akadēmiķa Jāņa Stradiņa izloloto Sēlijas asociāciju.

"Tiešām mana tēva lolotā Sēlijas asociācija, kas dibināta 1995. gadā Ilūkstē un kas būtībā visus šos gadus formāli nebija apstiprināta kā organizācija, šodien ir pieņēmusi lēmumu leģitimizēties un izvērst plašāku darbību," sacīja profesors, Sēlijas asociācijas pagaidu valdes loceklis Pēteris Stradiņš.

"Līdz šim darbojās Sēlijas novadu apvienība, kas tomēr bija vienveidīgs spēks, tikai pašvaldības. Asociācija arī ir nevalstiska organizācija. Mēs esam vienā svara kategorijā, spēlēsim pēc vienādiem noteikumiem.

Tas, ka šajā asociācijā piedalās gan pašvaldības, gan kopienas, gan nevalstiskās organizācijas, šo juridisko veidojumu padara citādāku," skaidroja kopienu sadarbības tīkla "Sēlijas salas" pārstāve Ieva Jātniece.

Kongresa rezolūcijā iekļauti vairāki aicinājumi Ministru kabinetam un Saeimai, tostarp radīt labvēlīgus apstākļus un programmas, kas veicinātu jaunu uzņēmumu veidošanos laukos un esošo izglītības iestāžu saglabāšanu, kā arī izveidot Sēlijas plānošanas reģionu.

"Svarīgi ir, kas notiek ikdienā. Vai ir sakārtota pati struktūra, vai sakārtots pats pamats. Tas ir tas, ko var darīt, ja ir tāds Sēlijas plānošanas reģions, ja reģionam ir sava pilsēta, kas par to atbild, ja tai pilsētai ir savs administratīvais korpuss, ja tam visam ir finansējums," norādīja Latviešu Vispārējo Dziesmu svētku virsdiriģente Agita Ikauniece-Rimšēviča.

Arī Latviešu vēsturisko zemju likumā paredzēti atbalsta instrumenti.

"Ir paredzēts un domāts par to, ka ir instruments – Attīstības plāns, kurā tiek paredzētas konkrētas lietas konkrētām zemēm, kas būtu nepieciešamas, un tad attiecīgi arī tiek skatīts tam vajadzīgais finansējums. Saeimas komisijā, debatējot par šo likumu, tam tika pievērsta īpaša uzmanība," atzīmēja Valsts prezidenta padomnieks tiesību politikas jautājumos Jānis Pleps.

Kongresā diskutēts arī par Sēlijas identitāti. Ģerboņa izveides process vēl turpinās, savukārt plānotais Sēlijas vēsturiskās zemes karoga izskats jau zināms – kongresa dalībnieki vienojušies virzīt ideju par karogu, ko līdz šim izmantoja Sēlijas asociācija.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt