Sarkandaugavas iedzīvotājs Staņislavs, ievērojot, ka daudzviet Rīgā tiek atjaunoti pieminekļi, bija nobažījies, ka ebreju upuru piemiņas zīme Sarkandaugavā izskatās zem katras kritikas. "Nav patīkami, jo šo pieminekli ir cēluši kā atvainošanos vācieši," saka Staņislavs.
Pieminekļu aģentūrā skaidro, ka bijušās nacionālsociālistu koncentrācijas nometnes "Riga-Kaiserwald" un tās papildnometnēs ieslodzītajiem veltītais piemineklis ir komplicēts.
"Tur ir metāls, stikls un koka gulšņi, un tie gulšņi ir gājuši bojā," stāsta aģentūras vadītājs.
Piemineklis, kurš tika atklāts 2005. gadā, nelielu restaurāciju piedzīvoja pirms pieciem gadiem, bet šovasar to sola restaurēt pilnībā - tas ir iekļauts Pieminekļu aģentūras darbu plānos. No 5. jūlija līdz 16.augustam notiks pieminekļa kapitāla restaurācija, norāda Gailītis.
No 1943. līdz 1944.gadam šajās nometnēs atradās 18 000 ieslodzīto ebreju no Latvijas, Lietuvas, Vācijas, Čehijas un Ungārijas. Lai gan šī nometne nebija ierīkota kā nāves nometne, lielākā daļa ieslodzīto atbrīvošanu nesagaidīja. Viņu nāves cēlonis bija necilvēcīgie nometnes apstākļi, spīdzināšana, bads, slimības un aukstums.
Līdzekļus pieminekļa celtniecībai piešķīra Rīgas dome, Vācijas valdība, kā arī organizācija "Pax Christi" no Minsteres.
