Atjaunos okupācijas radīto zaudējumu aprēķināšanas komisiju

Augusta sākumā plānots atjaunot PSRS okupācijas radīto zaudējumu aprēķināšanas komisiju, kam šogad budžetā atvēlēti arī līdzekļi. Lai gan komisija kopš 2009.gada vasaras vairs nedarbojas, formāli tās darbība nav izbeigta. Iepriekš komisijas tehnisko darbību nodrošināja valsts kanceleja, bet šoreiz līdzekļi piešķirti Tieslietu ministrijai (TM).

Kompensāciju no Krievijas nedabūt, taču argumentus ārpolitikā gan

„Tā kā šī gada budžetā piešķirti 10 000 latu komisijas atjaunošanai, mēs vasaras laikā centīsimies saprast, kā komisija tehniski atjaunojama,” saka tieslietu ministra padomnieks Jānis Tomels. „Es neloloju ilūzijas un cerības, ka Krievijas puse akceptēs komisijas izrēķināto summu un ka Latvija šo summu kādreiz no Krievijas Federācijas varēs piedzīt. Bet, jo vairāk un argumentētāk pētnieki secinās un nonāks pie kopēja viedokļa par zaudējumu summām, jo vairāk šos argumentus arī Latvija varēs izmantot savā ārpolitikā.”

Tomels vēl skaidro, ka par līdzekļu izlietošanu un to, no kādām ministrijām un kādām nevalstiskajām organizācijām tiks iesaistīti darbinieki atjaunotajā komisijā, TM vēl spriedīs. „Esam runājuši ar Latvijas Okupācijas izpētes biedrības vadību, jo mēs saredzam, ka tieši šie cilvēki, kas ir biedrībā, atkal varētu būt komisijā. Viņi zina, kā šo naudu iztērēt, jo projektu un ieceru ir daudz. Darbs jau notiek, nauda ir tikai kā degviela, kas ir jāpielej bākā, lai tas viss turpinātos. Nebūs problēmu šo naudu apgūt, pat ja ir tikai mazāk par pusgadu šajā finanšu gadā palicis,” norāda Tomels.

Komisija veidota atbilstoši 2005. gada Saeimas deklarācijai par Latvijā īstenotā PSRS totalitārā komunistiskā okupācijas režīma nosodījumu un krīzes dēļ tā darbojās tikai līdz 2009. gadam. Saeimas deputātu viedokļi par komisijas atjaunošanas nepieciešamību gan dalās.

SC: Šī komisija ir ierocis ārpolitikā; V: Darbs nav pabeigts

Opozīcijā esošās „Saskaņas centra” (SC) frakcijas deputāts Andrejs Klementjevs uzskata, ka šāda darba grupa ir politiskais instruments, lai uzturētu diskusiju par nedraudzīgu kontaktu ar Krieviju. „Pa šiem gadiem, kad komisija darbojās, sen vajadzēja saskaitīt un turēties pie viena zaudējumu cipara. Bet vienā momentā to piebremzē, kad komisija nav politiski svarīga vai vajadzīga, ja ir kāda vizīte vai līgumu parakstīšana. Bet tā turpina uzturēties tādā dīvainā stāvoklī, kad cilvēki pieņemti darbā, bet viņiem nav finansējuma. Pēc tam, kad atkal parādās kādas politiskās aktivitātes un komisija ir vajadzīga politiskajās spēlēs, to izmanto kā ieroci,” uzsver Klementjevs. Viņš norāda, ka šī komisija nav vajadzīga kā ārpolitikas instruments. Saeimas deputāts norādīja, ka Krievija nekad nemaksās par okupācijas sekām.

Savukārt „Vienotības” (V) deputāte Janīna Kursīte komisijas atjaunošanu atbalsta, jo komisijas locekļi arī pārtraukuma gadu laikā pašizveidotajā biedrībā turpināja strādāt un ir izdevuši vairākus grāmatu sējumus par okupācijas varas nodarījumiem un šis darbs ir jāpabeidz. „Uzdevums vēl nav izpildīts krīzes dēļ. Bet tā, kā mēs zinām, ir beigusies, un darbs ir jāpadara līdz galam. Es raugos pozitīvi, jo arī lietuvieši ir izdarījuši līdzīgas lietas un turpina darīt. Domāju, ka katra sevi cienoša tauta ne tikai vaimanā par to, kas ir noticis, bet arī apzina, ko tas maksājis, un vajadzīgā brīdī tas ir arguments un var arī būt nākotnes rēķina uzstādījums,” saka Kursīte.

Nebūtu padomju okupācijas, iespējams, būtu Somijas dzīves līmenis

Latvijas Okupācijas izpētes biedrības vadītāja Ruta Pazdere atminas, ka komisijā tika veikti vairāk kā 40 pētījumi un 50 ekspertīzes par sociālekonomiskiem jautājumiem vēsturē, kā arī par demogrāfiju - veidotas datu bāzes un grāmatas par izsūtītajiem latviešiem. Iekļauta arī lielā iebraukušo migrantu skaita ietekme uz tautsaimniecību. „Aprēķinājām, ka Latvija bija ļoti līdzīgā situāciju ar Somiju, jo, kad mūs okupēja, mēs vēl nebijām cietuši. Līdz ar to skatījāmies, kā Somija ir attīstījusies un salīdzinājām ar mums. Un 90.gadā Somija ir bijusi divas reizes augstākā līmenī kā mēs un, ja Latvijā nebūtu bijusi okupācija, vidēji mums ienākumi katram maciņā būtu divas reizes lielāki kā toreiz, 1990. gadā. Bet šodien (mūsdienās) pēc līknēm redzams, ka mums būtu pat trīs reizes lielāki ienākumi - lūk, kādus zaudējumus mums ir nesis padomju okupācijas režīms,” norāda Pazdere.

Līdzšinējie zaudējumu aprēķini komisijā veikti pēc starptautiskas metodoloģijas, vērtējot iekšzemes kopprodukta aprēķinu valstī dažādos posmos. Tāpat apzināti arī nodarītie zaudējumi videi, kam par piemēru kalpo vēl šodien aktuālie gudrona dīķi Inčukalnā.

Vēsturnieki: Komisijas darbs ir būtisks ieguldījums vēstures izzināšanā

Vēsturnieks un Vidzemes augstskolas rektors Gatis Krūmiņš norāda, ka šāda komisija vai darba grupa noteikti ir nepieciešama, lai pētītu okupācijas periodu. Komisija stiprina saikni starp valsti un pētniecību, kur zinātnieki arī humanitārā jomā var darīt ko valstij nozīmīgu, taču nevar pieļaut komisijas politizēšanos. „Man kā pētniekam ir būtiski, la,i mani piesaistot pētīt šos jautājumus, es nezaudētu akadēmisko brīvību un uz mani netiktu izdarīts kāds politisks spiediens. Bet, ja mēs veicam akadēmiskus pētījumus un atkāpjamies no politikas, vienkārši izvērtējam šo periodu, apskatāmies kāds bijis pienesums, kāds zaudējums, kādi ir bijuši savstarpējie norēķini ar PSRS. Ja tie ir korekti akadēmiskie pētījumi, kāpēc gan nē,” saka Krūmiņš.

Arī vēsturnieks Inesis Feldmanis piekrīt, ka ir svarīgi atjaunot izpētes komisiju valstiskā līmenī. „Tam skaitlim ir liela jēga, protams, pašreizējos politiskajos apstākļos Latvija un neviens politiķis vēl necer, ka mēs šo summu varētu atgūt, bet te ir runa par vēstures pētīšanu un tās situācijas izpratni, kādā Latvija bija nonākusi okupācijas periodā. Domāju, tam ir liela nozīme, un tagad tā ir vairāk akadēmiska lieta,” saka Feldmanis.

Lai okupācijas radīto zaudējumu aprēķina darbu pabeigtu, komisijai un pētniekiem pietrūkuši divi gadi. Pazdere vēl norādīja, ka tam kopumā nepieciešams vēl aptuveni 100 tūkstoši latu liels finansējums. Tieslietu ministrs Jānis Bordāns ar konkrētiem priekšlikumiem par komisijas atjaunošanu pie premjerministra vērsīsies jau augusta sākumā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti