Jau februārī Saeimu sasniegts likumprojekts par ebreju īpašumu restitūciju. Šobrīd zināms, ka būs runa par piecu īpašumu atdošanu Ebreju draudžu un kopienu padomei. Trīs ēkas atrodas Rīgā, kur savulaik bija ebreju skolas un ebreju slimo kopšanas biedrība, kā arī viena ēka Jūrmalā un viena ēka Kandavā, kas ir bijušās sinagogas. Ēkas ir valsts un pašvaldību īpašums un daļa pat nav apdzīvotas.
„Šie ir tie [īpašumi], par kuriem ir vismazāk domstarpību - vismazākās juridiskās problēmas, kur mēs uzskatām, ka nekādu iebildumu nevarētu būt,” saka Saeimas Ārlietu komisijas vadītājs Ojārs Kalniņš („Vienotība”).
Skaidru solījumu par atbalstu parlamentā gan dod tikai “Vienotība” un Zaļo un Zemnieku savienība. Opozīcijas partijas lēmumu pieņemšot pēc diskusijām. Taču Nacionālā apvienība, kas jau iepriekš ieņēma noraidošu pozīciju restitūcijas jautājumos, joprojām esot pret. „Jautājums - kāds ir mērķis? Uz šo jautājumu mums atbildes nav. Faktiski šodien šis process ne ar ko neatšķiras no 2006. vai 2011. gada procesa. Jā, mēs esam dzirdējuši aizkulisēs, ka tā ir cena par Latvijas drošību. Varbūt, iespējams. Bet tad kāds to lai arī pasaka, acīs skatoties sabiedrībai, ka cena par Latvijas drošību ir tāda,” pauž VL-TB/LNNK Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš.
To, ka šis lēmums lobēts no Latvijas ar drošību saistīto sabiedroto puses nemaz neslēpj Zaļo un Zemnieku frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis. Līdzīgi kā Nacionālā apvienība, arī viņa pārstāvētais spēks agrāk bija pretējā pozīcijā. Taču nu domas mainījis. Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes priekšsēdētājs Arkādijs Suharenko, kā arī viņam daļēji piederošās Rietumu bankas vadības cilvēki ZZS ziedojuši ievērojamas summas - kopumā ap 30 000 eiro. Līdzīgi ziedojumi ieripojuši arī „Vienotības” un „Saskaņas” kasēs - attiecīgi 16 000 un 26 000 eiro.
Taču Brigmanis apgalvo, ka atbalsts īpašumu atdošanai saistīts nevis ar šiem ziedojumiem, bet jau minētajiem sabiedrotajiem.
„Vairāk vai mazāk mēs esam NATO valsts, lielākais sabiedrotais ir ASV. Neslēpšu, ka varbūt arī šīs valstis izrāda zināmu viedokli par šo jautājumu, un, ja tas nāk par labu mūsu sabiedrotajiem un tas nāk par labu Latvijas kopīgai drošībai, kāpēc šo soli nespert? Vēl jo vairāk, te nav runa par naudu. Runa ir tikai par ēkām,” saka Brigmanis.
Arī Saeimas Ārlietu komisijas vadītājs norāda, kas šis nav tikai Latvijas iekšpolitikas jautājums.
„Bet te nav noslēpums, ka gan ASV valdība ir ļoti ieinteresējusies šajā jautājumā jau vairākus gadus, gan starptautiskā sabiedrība. Es domāju, ka tas parādīs sabiedrības labo gribu un ka mēs esam gatavi vismaz uzsākt šī jautājuma risināšanu tādā prātīgā un praktiskā veidā,” atzīmē Kalniņš.
Iecerēto piecu īpašumu atdošanu ebreju kopiena nekomentē - sagaidīšot likumprojektu. Taču tās pārstāvis Dmitrijs Krupņikovs ļauj noprast, ka joprojām sagaida apjomīgu restitūciju, kas paredz ne tikai īpašumu atdošanu, bet arī finansiālu atlīdzību par tām ēkām, kuras atgriezt nav iespējams. „Ir objekti, kurus cilvēki nopirkuši. Mēs negribētu nākt pie viņiem, mēs nenāksim pie viņiem, lai teiktu, ka viņi nepareizi nopirkuši. Tas nav tas ceļš. Bet, ja valsts ir pārdevusi īpašumus un par to saņēmusi naudu, tad to naudu vajag atlīdzināt kopienai,” norāda Krupņikovs.
Prasības turklāt esot mazākas kā vēl 2006. gadā, kad tika saskaitīti 270 ebrejiem agrāk piederējuši nami.
Ebreju kopiena vairs neprasa atlīdzību par tiem īpašumiem, kur mantinieki ir privātpersonas, bet tikai tiem, kas bijušas sabiedriskas un reliģiskas celtnes. Vecie aprēķini paredzēja atlīdzību aptuveni 32 miljonu latu jeb 43 miljonu eiro vērtībā. Jauni neesot veikti, bet summa varētu būt divkārt mazāka.
