Līdz pat pagājuša gadsimta astoņdesmito gadu vidum Aizputes luterāņu baznīcai bijis vēsturiskais dakstiņu jumts, kas nomainīts pret šīfera loksnēm.
Diemžēl tolaik, mainot jumta segumu, daudzas vērtīgās lietas ir zudušas vai barbariski iznīcinātas, atzina arhitekts Aldis Orniņš un būvdarbu vadītājs Andrejs Safonofs.
Viņiem izdevies atrast tikai pāris rindu dakstiņus un jumta kores kārniņu, kas ir amatnieciski augstā līmenī - ar ornamentiem un dekorējumiem.
“Saglabājies laikam tikai tāpēc vien, redzat, ka te ir betons. Te diagonālajos stūros bija uzbetonēti laukumi pastiprināšanai, un tur viņš bija tā kā tāds veidnis pabalstīts, iespīlēts iekšā,” skaidroja Andrejs Safonovs.
300 gadu senās jumta konstrukcijas ir unikāla vērtībā, kāda Latvijā ir retums, atzina būvniecības speciālisti.
Lai gan sākotnēji darba uzdevums bijis jumta seguma maiņa, lai novērstu ūdens tecēšanu baznīcā, taču, aplūkojot konstrukcijas, bijis skaidrs, ka vispirms jāķeras pie to atjaunošanas.
“Atsevišķi mezgli, atsevišķas vietas jumta konstrukcijā bija ievērojami bojātas, un tās atstāt būtu neprāts.
Vienkārši uzsegt jaunu kārniņu jumta segumu, kāds ir tagad, un atstāt apakšā šīs konstrukcijas, - to nedrīkstēja darīt,” uzsvēra arhitekts Aldis Orniņš.
Gandrīz visām sijām un spārēm ir protezēti to gali, nomainītas mūrlates, jumta krēsla saišķi. Pēc vecajiem paraugiem izkalti metāla leņķi stiprinājumiem. Tāpat arī pēc vēsturiskā parauga atjaunota satrupējusī un vietām zudusī 40 metru garā jumta karnīze. Tā izgatavota no ozolkoka un sadalīta astoņos posmos, lai ar vinču palīdzību to būtu iespējams pacelt.
Būvnieki atzina, ka izdarīts ir viss, lai jumts kalpotu vismaz nākamos simt gadus.
“Šī ēka pati runā kā vēsture, līdz ar to viņa ir atjaunota ar cieņu pret vēsturi un vēsture ciena mūs,” sacīja vēsturniece Aija Biteniece.
Mācītājs Varis Bitenieks piebilda, ka “tas, ka ir atjaunots šis jumts, simbolizē, ka ir nākotne un ka ir cerība uz labāku dzīvi”.
Aizputes Sv.Jāņa luteriskās baznīcas jumts atjaunots divās kārtās. Kopējais finansējums ir 140 tūkstoši eiro, no tiem lielāko daļu piešķīruši Kurzemes Apvienotie fondi.
