Atgriežas, lai strādātu? Kas ir atbraucēji uz dzimteni – ieskats datos

2021. gadā Latvijā no ārvalstīm atgriezās gandrīz 7 tūkstoši reemigrantu. Tie ir Latvijas pilsoņi un nepilsoņi, kā arī iedzīvotāji, kuru valstiskā piederība ir cita, bet dzimšanas valsts ir Latvija, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) eksperimentālās statistikas dati.

2020. gadā Latvijā atgriezās 4,7 tūkstoši reemigrantu jeb 53% no visiem iebraucējiem. Kopš datu par reemigrantiem apkopošanas sākuma 2013. gadā pērn reģistrēts vislielākais skaits valstspiederīgo, kas gada laikā atgriezušies uz dzīvi Latvijā. Vairāk reemigrantu ir vīrieši (59,7%), un migrācijā kopumā vērojams vīriešu pārsvars – starp aizbraucējiem un iebraucējiem attiecīgi 56,6% un 66,1%.

Gandrīz puse – ar vidējo, aroda vai profesionālo izglītību

Par reemigrantu izglītības līmeni un nodarbinātību pašlaik pieejami 2020. gada dati, bet dati par 2021. gadu būs vien nākamgad. 

Starp personām, kuras vecākas par 15 gadiem, visvairāk reemigrantu (49,7%) ir ar vidējo, aroda vai profesionālo vidējo izglītību. Nākamā lielākā grupa ir augstāko izglītību (t. sk. doktora grādu) ieguvušie – 34,2%, savukārt 16,1% izglītība ir zemāka par vidējo.

Izteiktas dzimumu atšķirības ir arī starp augstāko izglītību ieguvušajiem reemigrantiem – 44,9% sieviešu ir augstākā izglītība, kamēr starp vīriešiem vien 24,7%.

Saskaņā ar 2021. gada tautas skaitīšanas datiem Latvijā 23,6% vīriešu un 34,9% sieviešu ir augstākā izglītība.

Kur dzīvo reemigranti ar augstāko izglītību?

Rīgas un Pierīgas novadi ir iecienītāki reemigrantiem ar augstāko izglītību (attiecīgi 51,4% un 37,6% no reemigrantiem, kas atgriežas attiecīgajā reģionā). Savukārt vairāk reemigrantu ar vispārējo vidējo vai profesionālo vidējo izglītību (63,9%) atgriežas Latgalē.

Pierīgas novados – Siguldas, Ropažu un Mārupes – vairāk nekā puse 2020. gada reemigrantu bija augstākā izglītība. Viszemākais reemigrantu ar augstāko izglītību īpatsvars (mazāk par 15%) bija 9 novados: Talsu, Bauskas, Smiltenes, Alūksnes, Balvu, Rēzeknes, Krāslavas, Augšdaugavas un Līvānu, kā arī Jēkabpilī.

Lielākā daļa – ekonomiski neaktīvi

40% no visiem reemigrantiem, kuri ir vecāki par 15 gadiem, ir nodarbināti, 5,4% ir bezdarbnieki un 54,6% ir ekonomiski neaktīvi – skolēni, pensionāri, ienākumu no kapitāla saņēmēji.

Visvairāk nodarbināto ir 25–34 gadu vecumā, no kuriem 50,5% reemigrantu ir nodarbināti. Taču atšķirības šajā vecumā ir starp dzimumiem – 57% reemigrantu vīriešu šajā vecuma grupā ir nodarbināti, savukārt sievietes tikai 43,1%, un 52% sieviešu ir ekonomiski neaktīvas (mājsaimnieces, studentes, ienākumu no kapitāla saņēmējas). Gandrīz visās vecuma grupās (izņemot 45–54 gadu vecumu) vīrieši ir nodarbināti vairāk nekā sievietes.

Visbiežāk reemigranti ir vienkāršo profesiju pārstāvji (18%), kā ēku būvniecības strādnieki, citur neklasificēti strādnieki, biroju, viesnīcu un citu telpu apkopēji, pakalpojumu un tirdzniecības darbinieki (16,9%), kvalificēti strādnieki un amatnieki (15%).

Pakalpojumu un tirdzniecības jomu pārstāv gandrīz katra trešā (31,5%) nodarbinātā reemigrante (vecāka par 15 gadiem), vīrieši vien 7,1%. Sievietēm otra populārākā profesiju grupa ir vecākās speciālistes (16,3%), kam seko vienkāršās profesijas (13,8%).

Vīriešiem populārākā profesiju grupa ir kvalificēti strādnieki un amatnieki (21,5%), bet vienkāršajās profesijās, kā, piemēram, ēku būvniecības strādnieki, krāvēji, citur neklasificēti strādnieki, bijuši nodarbināti 20,9%. 11,3% vīriešu ir vadītāji, savukārt sievietes – 8%.

Ja salīdzina nodarbināto reemigrantu datus ar Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju nodarbinātības datiem, starp Latvijas iedzīvotājiem dominē vecākie speciālisti (17,5%), pakalpojumu un tirdzniecības darbinieki (15,1%), kā arī speciālisti (14,2%).

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti