Pamatu stiprināšanas darbi Liepājas Svētās Trīsvienības katedrālē ilguši gadu. Gan telpu iekšpusē, gan ārpusē deviņu metru dziļumā iestrādāti metāla armatūras un betona pāļi. Kopumā šādi 468 injekciju pāļi tagad notur baznīcu.
Liepājas Svētās Trīsvienības baznīcas dekāns Pēteris Kalks stāstīja, ka sabrukšanas draudi bija pat lielāki, nekā cilvēki domāja.
„Izpētot pamatus, atklājās, ka tukšumi ir tik lieli, daudzas tonnas betona bija jāpumpē iekšā, lai to visu nostiprinātu, kas nebija iepriekš nemaz izpētīts, ka ir tik slikti,” atzina Kalks.
Lai konstatētu, vai ēkas pamati neturpina sēsties, uz atsevišķu kolonnu un velvju plaisām izvietotas ģipša markas. Tādu esot ap četrdesmit.
Liepājas Svētās Trīsvienības baznīcas Atjaunošanas fonda vadītāja Kristīne Liepa klāstīja, ka tā var kontrolēt, vai šī marka, plaisai attīstoties, netiek pārrauta.
„Paldies Dievam, šobrīd varam teikt, ka kopš markas pagājušā gada oktobrī uzliktas, nav konstatēta nekāda plaisu dinamika,” sacīja Liepa.
Pamanāmākie darbi baznīcas iekštelpās - jauna ķieģeļu grīdas sleja gar ēkas dienvidu mūriem. Te demontēta mājas sēnes bojātā dēļu grīda un koka paneļi no sienām, kas ļauj elpot mūriem.
„Šobrīd šī ķieģeļu grīda kalpo kā aizsargmūris starp pārējām koka konstrukcijām. Ja gadījumā sēnes sporas vēl ir kaut kur koka interjerā, lai tās nepāriet tālāk uz pārējo daļu. Sporām nav iespēja attīstīties tālāk,” skaidroja Liepa.
Liepājas Svētās Trīsvienības baznīcā lielākie pārbūves un remontdarbi notika 19.gadsimta beigās, līdz ar to jumta renovācija un pamatu stiprināšana ir nozīmīgs ieguldījums unikālajā kultūrvēsturiskajā celtnē. Kopējais finansējums šim mērķim ir vairāk nekā 600 tūkstoši eiro, ko daļēji līdzfinansējis Eiropas Reģionālās attīstības fonds.
