"Gadsimta beigās šo zemi nopirka Polijas ģenerālis Staņislavs Kerbičs un 1905.gadā uzsāka celtniecību, pabeidz 1911.gadā, ko varam redzēt uz vējrāža, kas ir arī tagad restaurēts," pirms vairāk nekā simts gadiem jūgendstilā celto Lūznavas muižu, kur šobrīd rit vērienīgu restaurācijas darbu beigu posms, izrāda Rēzeknes novada Lūznavas pagasta pārvaldes vadītājs Vladimirs Špeļs, atklādams, ka savulaik ģenerālis pili uzdāvinājis savai sievai, kurai ļoti patikusi glezniecība.
Jau tālajā 20.gadsimta sākumā šeit tika ierīkots arī vērienīgs vairāk nekā 20 hektārus liels parks. "Ar septiņiem dīķiem. Ir ļoti daudz retu koku. Klēts un visas ēkas ir valsts nozīmes kultūras pieminekļi. Pils celta jūgendstilā un ļoti daudz ir pielietoti metāla kalumi, viss saglabājies līdz šodienai - kalumi ir oriģināli un saglabāti," norāda Vladimirs Špeļs.
"Protams, mēs kā pieminekļu aizsardzības inspekcija ļoti augsti vērtējam veiktos restaurācijas darbus - maksimāli saglabāto originālsubstanci, autentiskumu," Lūznavas muižas kungu mājā veiktos darbus vērtē inspekcijas latgales reģionālās nodaļas vadītāja Vilma Platpīre. "Tā ir viena no Latgales kultūrvēsturiskā mantojuma pērlēm. Ja arī mēs skatāmies Latvijas kontekstā, protams, tā ir Latvijas kultūras mantojuma pērle, šis objekts var būt sabiedrībā augstu vērtējams, ar tādu lielu kultūrvēsturisku nozīmi," uzsver Vilma Platpīre.
Lielākoties visus šos gadus līdz pat nesenam laikam pils tika izmantota dažādiem sabiedriskiem mērķiem - te bijušas dažādas skolas, arī lauksaimniecības tehnikums. Vladimirs Špeļs, slēgdams kādas muižas spārna durvis, stāsta: "Šeit ir altāris, biktskrēsls, sakristeja, kur atnāks priesteris pārģērbties."
Lūznavas muižā atjaunota lūgšanu telpa jeb kapela, ko 8.februārī restaurētās muižas kompleksā iesvētīs un atklās kā pirmo. "Kapela pastāvēja arī, kad bija tiko uzcelta pils. Tehnikuma laikā te bija sporta zāle, skolas laikā arī bija sporta zāle, bet, pateicoties vienai iniciatorei, ļoti ticīgai skolotājai, ierīkoja tādu mobilu lūgšanas vietu," stāsta Vladimirs Špeļs.
Par atjaunoto kapelu iepriecināti ir vietējie ticīgie - ik svētdienu te būšot katoļu dievkalpojumi, kas līdz šim notika kapsētas kapličā. Jautāta, vai ir daudz cilvēku, kuri regulāri apmeklē dievkalpojumus, lūznaviete Regīna saka: "Regulāri, pastāvīgi ir līdz divdesmit cilvēkiem, bet lielos svētkos, protams, ir divas reizes vairāk. Skaistajā muižā, kur tagad atrodas kapela, protams, cilvēkiem ir patīkamāk iet. Mēs tā ceram, ka tā būs atvērta visu dienu. Ja kāds atbrauks no ārzemēm, arī varēs te ienākt, pasēdēt, meditēt."
Pa citām durvīm pagasta pārvaldnieks ieved pašā muižas ēkā, kur norit vēl pēdējie uzpošanas darbi pirms pils atklāšanas pēc apjomīgajiem, vairāk nekā miljonu vērtajiem, restaurācijas darbiem. Nākotnē šo ar daļēju Eiropas Savienības finansējumu atjaunoto valsts nozīmes kultūrvēstures pieminekli Rēzeknes novada vadība iererējusi izmantot kā saieta namu, kā arī semināru, mākslas plenēru un citu svinīgu pasākumu rīkošanai.
"Ir ieceres, ka to apmeklēs ārzemnieki, arī prezentēs gleznas, notiks plenēri, dažādu pulciņu darbi. Šeit būs izstāžu zāle. Šo ieeju pagrabtelpā mēs atradām restaurācijas laikā - tā bija eja uz kapelu, ko izmantoja tikai kungs. Mēs cersam uz to, ka brauks tūristi, apmeklēs. Mums pašiem arī jābūt gataviem uz to," teic Vladimirs Špeļs.
Atjaunotās Lūznavas muižas kapelas iesvētīšana notiks svētdien, 8.februārī, plkst. 11. Pēc restaurācijas publiskai apskatei atklāt visu vienu no skaistākajām 20.gadsimta sākuma muižām Latgalē plānots aprīļa beigās, Latgales podnieku dienu laikā.
