Atdusas vietas maksa – katras pašvaldības ziņā; visdārgāk kapus tirgo Rīga

Tā kā valstisku normatīvu regulējuma attiecībā uz kapavietu ierādīšanu nav, pašvaldības darbojas katra pēc savas saprašanas un ieskatiem. Īpaši šajā ziņā izceļas Rīga, kas visu milzīgo kapu saimniecību būtībā uztur par naudu, ko iegūst, ierādot kapus jauniem apbedījumiem.

Olainē 85-215 eiro par kapavietu

Līdzīgi kā Jūrmalā, Saldū, Tukumā un Rēzeknē arī Olaines novadā vēl pirms dažiem gadiem no katra, kam piešķirta kapavieta, tika prasīta ikgadēja nomas maksa. Tagad Olaine no tās ir atteikusies, prasot vienreizēju maksu par kapavietas ierādīšanu. Tā ir no 85 eiro par vienvietīgu atdusas vietu līdz 215 eiro, ja vienkopus rezervē laukumu četriem apbedījumiem.

Vietējā dome kapu saimniecību uzticējusi akciju sabiedrībai “Olaines ūdens un siltums”, un galvenais šajā nozarē ir Remontdarbu un labiekārtošanas iecirknis. “Vecajos kapos, kas ir slēgti, cilvēks, ja pierāda, ka tā ir ģimenes kapavieta, samaksā vienreizēju astoņu eiro nodevu kā apbedīšanas atļauju šajā vietā,” kārtību raksturo iecirkņa vadītājs Einārs Liberts. Uz jautājumu, pēc kādiem principiem noteikta maksa par kapavietas ierādīšanu, Liberts īsti atbildēt nevar. Viņš atgaiņājas, ka “Olaines ūdens un siltums” ir Olaines domes kapitālsabiedrība, bet izcenojumus nosaka domnieki. “Nemācēšu komentēt,” viņš nosaka.

Sarunā iesaistās galvenā Olaines kapu pārzine Taiga Ozola, skaidrojot, ka līdzīgas izmaksas ir arī apkaimes novados, tādēļ arī Olainē noteikta tāda maksa. Tomēr pa visiem neizdodas tikt skaidrībā, kādēļ tieši 215 eiro tiek prasīti par jaunu kapavietu.

Taču olainiešiem samaksāt neesot grūti, jo, kaut arī netrūkst maznodrošināto, talkā nāk sociālie pabalsti. “Pabalsta apmērs ir 500 eiro, un sociālajam budžetam tas nav slogs. Mēnesī pabalstu pieprasa astoņi līdz desmit klientu,” situāciju raksturo Olaines pašvaldības Sociālā dienesta direktore Anda Liepiņa. Tāda summa aprēķināta, jo minimālās bēru izmaksas esot 450 – 500 eiro.

Tādējādi Olaine ir piemērs tam, kā kapus uzturēt daļēji uz sociālo pabalstu rēķina. Olaine gan šajā ziņā nav izņēmums.

Līdzīgas situācijas arī citās pašvaldībās, kas kapu ierādīšanas maksu nosaka pēc saviem ieskatiem.

Piemēram, Ozolnieku novads to nosaucis par kapu nomas maksu, par četrvietīgu laukumu prasot 200 eiro.

Liepāja kopš gada sākuma no nomas maksas atteikusies, bet par katra kapa ierādīšanu noteikusi 60,5 eiro cenu.

Savukārt Mārupes dome par vienvietīgu kapu iekasē septiņus eiro, bet platība četriem apbedījumiem izmaksā 49 eiro.

Domē gan sekretāres čukst, lai tādas lietas nepopularizē, jo tad būšot līdzīgi kā ar bērnudārziem, kad cilvēki speciāli deklarējas novadā, lai tiktu pie Pierīgas labumiem.

Rūpes par kapsētām uz iedzīvotāju pleciem

Tikmēr pašvaldību vidū lielākā maka turētāja un politiski it kā sociāldemokrātiski noskaņotā Rīga izlēmusi, ka visi plašie galvaspilsētas kapi uzturami par naudu, ko kārtējā gadā samaksā bēdās nonākušie. Dārgākā kapavieta nopērkama daļēji slēgtajos kapos, kur četrvietīga kapavieta maksā 1058,40 eiro.

Kā stāsta Rīgas domes Kapsētu pārvaldes priekšnieks Gints Zēla, lētākās kapavietas var nopirkt jaunajos kapos pilsētas nomalēs Bolderājā un Jaunciemā, kur vieta vienam mirušajam izmaksā 141 eiro. “Ekonomiskais pamatojums ir budžeta līdzekļi, kas nepieciešami, lai uzturētu kapsētas. Savulaik ir veikts aprēķins, cik jāizmaksā vienai kapavietai, lai varētu uzturēt ceļus, izvest atkritumus, labot žogus un kapsētas nodrošināt ar ūdensapgādi,” skaidro Zēla.

Rīgas kapu kopbudžets ir vairāk par pusotru miljonu eiro, no kā domes dotācijas veido tikai 70 tūkstošus eiro.

Tādējādi secināms, ka Rīga ar likumu uzlikto pienākumu rūpēties par kapsētām teju pilnībā uzlikusi tiem iedzīvotājiem, kas bez īpašas izvēles nonākuši obligāti izpildāma pienākuma situācijā.

Pašvaldību darbu uzraugošā ministrija kapu maksājumos nekādas problēmas nesaskata.

Tā ir katras pašvaldības darīšana, saka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra vietnieks Aivars Draudiņš.

"Diskusija par regulējumu ir notikusi. Tika piedāvāts speciāls Kapsētu likums. Taču likumprojekta apspriešanā Latvijas Pašvaldību savienība pārliecināja, ka katrā pašvaldībā ir sava individuāla situācija, ko katra pašvaldība risina atbilstoši savu iedzīvotāju interesēm. Tāpēc nebūtu labi visām pašvaldībām noteikt vienādu pieeju," tā negribēšanu veidot stingrāku nozares regulējumu argumentē Draudiņš.

Turpinot ierakstu sēriju, trešdien, 27.jūlijā, Latvijas Radio dosies uz Latgales kapsētām. Tur lielākoties maksu par kapa ierādīšanu neprasa. Savukārt novados, kur kapiem cena noteikta, iedzīvotāji vienkārši nespēj samaksāt, tādēļ izzūd Latgalei raksturīgā veselu dzimtu kapu tradīcija.

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti