Pāreja no vasaras laika ir pulksteņu pārregulēšana par vienu stundu atpakaļ. To Latvijā nosaka Ministru kabineta noteikumi, kas paredz, ka pāreja uz vasaras laiku notiek marta pēdējā svētdienā, bet pāreja uz ziemas laiku - oktobra pēdējā svētdienā.
„Tātad naktī no sestdienas uz svētdienu pulksten 4 mums ir jāpagriež pulksteņu rādītāji par vienu stundu atpakaļ. Tas nozīmē, ka Latvijā un daudz kur citur pasaulē beidzas vasaras laiks," atgādina Ekonomikas ministrijas, sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evita Urpena.
Latvijā pirmo reizi pāreju uz vasaras laiku ieviesa pirms 32 gadiem, bet kopš 1997. gada tā ir vienota prakse visā Eiropā, kad no marta pēdējās svētdienas līdz oktobra pēdējai svētdienai ir vasaras laiks. Proti, par vienu stundu uz priekšu no sava laika joslas. Bet šovakar pāriesim no vasaras laika uz 'ziemas laiku', kā tautā mēdzam saukt.
„Jā, nu tautā mēs šo laiku saucam par ziemas laiku, bet ja mēs paskatāmies tīri no terminoloģijas, tad nav tāda ziemas laika - Latvija ir savā laika joslā. Un vienkārši uz šo vasaras periodu aizejam tā kā uz vasaras laiku visā Eiropā. Šo pāreju sauc par pāreju uz vasaras laiku un par to pat ir vienota direktīva," Evita Urpena. „Pavasarī ir pāreja uz vasaras laiku, bet rudenī mēs nākam no vasaras laika atpakaļ."
Vēsturiski virkne pasaules valstu pie laika regulēšanas lēmuma nonāca dažādu apsvērumu dēļ, tomēr būtiskākais - lai efektīvāk izmantotu dienas gaišāko daļu un ietaupītu elektroenerģiju.
Tomēr ne visi ir apmierināti ar laika regulēšanu. Piemēram, Marijas kundzei nepatīk, ka pavasaros jāgriež pulkstenis par vienu stundu uz priekšu:
„Nu, mēs tikai zaudētājos būsim. Tā gaismas ieguve nekāda. Un man no rīta tumsā celties un vakarā gulēt iet - gaišs ir vēl, kad nāk uz pavasara pusi... Tas ir ačgārni, nezinu, kāds niķis, kāds ir izdomājis. Taču viena daļa pasaules nemaz nepāriet uz to citu laiku, kategoriski pretī. Bet... balss tuksnesī nevienam neko nedos."
Taču, ja nepārgriezīs pulksteni atpakaļ, tad būs līdzīga situācija kā pirms 10 gadiem, kad dažas Eiropas valstis pārgāja uz vasaras laiku un dažas nē, līdz ar to bija grūti saskaņot transporta reisus, un šīs problēmas sagādāja galvassāpes ne tikai vietējiem iedzīvotājiem, bet arī tūristiem.
Laika maiņas rezultātā, cilvēkam izjūk savs dienas ritms - kad grūti pielāgoties jaunai kārtībai.
„Pārgriežot pulksteni, mēs nevaram izmainīt šo dabas ritmu. Arī puķīte - neskatoties uz to, ka mēs pārgriežam to pulksteni no 7 uz 8, tā nepaliks vaļā tikai tāpēc, ka ir 7 no rīta. Tā vērsies tai brīdī, kad ir šis kosmiskais ritms, kad viņa veras ciet. Un mēs cilvēki esam tieši tādi paši, kā augi," uzskata „Veselības centra 4" daktere Gita Gaņģe. Kā norāda medicīniskās sabiedrības ARS daktere Lāsma Četverga, laika maiņa nereti var ietekmēt arī veselību.
„Man liekas, ka tas neietekmē, teiksim, veselu, jaunu cilvēku veselību, bet cilvēki, kuriem ir hroniskas saslimšanas, vecākus cilvēkus, kā arī mazus bērnus - tas varbūt uz pašu sākumu ietekmē, kamēr adaptējas organisms. Bet pēc tam pielāgojas. Tas, kā mēs paši varam sev palīdzēt - censties laicīgāk iet gulēt, paplānot savu dzīvi."
Latvijas Radio atgādina, pāreja no vasaras laika notiek sestdien, četros naktī, kad pulkstenis jāpagriež stundu atpakaļ.
