Martam tuvojoties, sistēmas ieviesēji pārdomājuši. Proti, līdz pat 1. novembrim ārsts nosūtījumu pacientam tomēr izsniegs papīra formātā. Oficiālajā paziņojumā Veselības ministrija šādu lēmumu skaidro ar vēlmi dot ārstiem un pacientiem laiku pierast pie jaunā pakalpojuma lietošanas. Taču intervijā Latvijas Televīzijai atzīst – iemesls ir sākotnējās problēmas ar iepriekšējo e-veselības pakalpojumu iedzīvināšanu.
"Tas, ar ko mēs saskārāmies un kādu pieredzi mēs guvām, gada sākumā ieviešot obligāti darbnespējas lapas un e-receptes, bija tas, ka ne vienmēr starpniekprogrammas bija pilnībā sagatavotas šī produkta ieviešanai. Un, raugoties arī uz e-nosūtījumu ieviešanu, nav pilnas pārliecības par to, ka no starpniekprogrammu puses viss būs pilnīgi kārtībā 1. martā," atzīst Veselības ministrijas pārstāvis Oskars Šneiders.
Proti, aptuveni puse ģimenes ārstu e-veselību lieto nevis valsts izstrādātajā vietnē, bet gan kādā citā, sev ērtākā programmā, kas savienota ar e-veselības sistēmu. Tās arī ir ministrijas pārstāvja pieminētās starpniekprogrammas, kuras, pēc ieviesēju domām, varētu radīt problēmas.
Jau vēstīts, ka janvāra vidū Finanšu ministrija brīdināja - ja notiks turpmāka atkāpšanās no e-veselības ieviešanas plāna, pastāv risks, ka 2021. gadā sistēmas darbības apjomi nebūs sasnieguši nospraustos rādītājus un var nākties zaudēt daļu Eiropas fondu līdzfinansējuma. Ministrijā šobrīd ir pārliecība, ka laika vēl ir gana, lai visus e-veselības darbības kritērijus līdz noteiktajam laikam izpildītu.
