Jau ziņots, ka pērn vasarā Valsts policija piemēroja aizdomās turētā statusu Sergejam Zaharjinam, toreizējam "Liepājas metalurga" padomes priekšsēdētāja vietniekam Aleksejam Zaharjinam, kā arī valdes loceklim Iļjam Segalam.
Sergeja Zaharjina advokāts Egons Rusanovs apstiprināja, ka Zaharjinam atcelts aizdomās turētā statuss kriminālprocesā. Šāds statuss atcelts arī Aleksejam Zaharjinam un Segalam.
Motivāciju, kāpēc Sergejam Zaharjinam atcelts aizdomās turētā statuss, Rusanovs nevēlējās komentēt. Lēmums par statusa atcelšanu pieņemts prokuratūrā, bet citas informācijas par kriminālprocesu un tā tālāko attīstību Rusanovam nav.
Prokuratūras preses sekretāre Aiga Šēnberga teica, ka Liepājas prokuratūras prokurors kā lietu uzraugošais prokurors šādu lēmumu pieņēma, jo uzskata, ka lēmumi par personas atzīšanu par aizdomās turamo nav pietiekami pamatoti.
Pašlaik šīs personas ir atzītas par personām, pret kurām ir sākts kriminālprocess, - konkrētais kriminālprocess izmeklēšanas turpināšanai atrodas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldē.
Liepājas prokuratūras prokurors šajā kriminālprocesā nolēma atcelt cietušā statusu uzņēmējam Kirovam Lipmanam.
Prokurora lēmums par statusu atcelšanu ir pārsūdzams likuma noteiktajā kārtībā.
Kriminālprocesa materiāli kopš pagājušā gada augusta atradušies pārbaudē prokuratūrā un vairākkārt ceļojuši no Liepājas prokuratūras uz Kurzemes tiesas apgabala prokuratūru. Tas saistīts arī daudzajām sūdzībām, ko bija iesniegušas lietā iesaistītās puses, un nepieciešamību sniegt uz tām atbildes, skaidroja Kurzemes tiesas apgabala prokuratūras virsprokurors Andris Mikuļskis. "Lietas materiālu apjoms ir liels un pietiekami sarežģīts, tomēr jāatzīst, ka materiāli prokuratūrā atrodas diezgan ilgi," atzina Mikuļskis, piebilstot, ka, pēc viņa rīcībā esošajām ziņām, drīzumā lietas materiāliem vajadzētu no Liepājas prokuratūras atgriezties policijā. Viņš arī norādīja, ka par iemesliem būtu jājautā Liepājas prokuratūrai, jo Kurzemes tiesu apgabala prokuratūrā lietas materiāli kopš augusta atradušies mazāko laika periodu - kopumā aptuveni vienu mēnesi.
Ar Liepājas prokuratūras virsprokuroru Ati Dzērvēnu un lietu uzraugošo prokuroru Uldi Kursinski otrdien neizdevās sazināties, savukārt Mikuļskis norādīja, ka nevar sniegt komentārus par uzraugošā prokurora pieņemtajiem lēmumiem un to argumentāciju.
Savukārt Kirova Lipmana advokāts Mārtiņš Krieķis Latvijas Televīzijai pauda, ka „pēc četru mēnešu procesa pārbaudes Liepājas prokuratūra un konkrēti prokurors Kursinskis ir pieņēmis lēmumu par pirmajiem soļiem kriminālprocesa izbeigšanā man nesaprotu iemeslu dēļ”. Krieķis norādīja, ka, šādi rīkojoties, prokurors drīzāk darbojies kā Segala un Zaharjina advokāts.
Pēc šī prokurora lēmuma noņemti gan Segalam un Zaharjinam noteiktie drošības līdzekļi, gan arests viņu mantai - šajā gadījumā „Liepājas metalurga” akcijām. Tieši fakts par akciju arestu iepriekš no abu akcionāru puses iepriekš tika minēts kā viens no galvenajiem iemesliem to nenodošanai kreditoru klubam un tālāk sekojošajam uzņēmuma tiesiskās aizsardzības procesa pārtraukšanai un maksātnespējas procesa uzsākšanai.
Lipmana advokāti gan šo prokurora lēmumu apņēmušies pārsūdzēt, kā arī lūgt nomainīt prokuroru. Lipmana advokāts arī pastāstīja, ka mēģinās panākt lietas izskatīšanu Rīga vai kadā rajona prokuratūrā, nevis Liepājā, kur Zaharjinam, pēc viņa teiktā, ir pārāk liela ietekme.
Jau ziņots, ka Valsts policija pērn vasarā līdz ar aizdomās turētā statusa piemērošanu trijotnei noteica arī drošības līdzekļus - policijas uzraudzību un aizliegumu ieņemt amatu.
Ziņots arī, ka kriminālprocesā, kas tika sākts saistībā ar iespējamu AS "Liepājas metalurgs" vadības noziedzīgu rīcību, Valsts policija Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde (ENAP) pagājušā gada 14.maijā veica 14 kratīšanas uzņēmuma vadības un akcionāru dzīvesvietās un darba kabinetos.
ENAP priekšnieks Gatis Gudermanis toreiz žurnālistiem skaidroja, ka kratīšanās izņemti dažādi priekšmeti, tostarp datori un dokumenti. Izmeklēšanas darbībās piedalījās arī VP pretterorisma vienība "Omega".
Gudermanis iepriekš paziņoja, ka kriminālprocess ir diezgan apjomīgs, tāpēc ātrus izmeklēšanas rezultātus policija nesola. ENAP lietas izmeklēšanā sadarbojas ar ārvalstīm, taču netiek atklāts, ar kurām. Policija arī sadarbojas ar Valsts kasi un vērtē uzņēmumā veiktā audita rezultātus.
ENAP priekšnieks iepriekš apstiprināja, ka kriminālprocess, sākts pēc "Liepājas metalurga" akcionāra Kirova Lipmana iesnieguma pagājušā gada augustā. Izmeklēti tiek iespējamie noziegumi, kas veikti ilgstošā laika posmā. Lieta tiek izmeklēta par piesavināšanos un dienesta pilnvaru pārsniegšanu saistībā ar "Liepājas metalurgu".
Liepājas tiesa pagājušā gada 12.novembrī nolēma izbeigt "Liepājas metalurgs" tiesiskās aizsardzības procesu (TAP) un sākt uzņēmuma maksātnespējas procesu, par tā administratoru ieceļot līdzšinējo TAP administratoru Haraldu Velmeru. Tas nozīmē, ka "Liepājas metalurgs" pilnībā pāriet maksātnespējas administratora Velmera pārraudzībā, kura uzdevums būs sešu mēnešu laikā sagatavot uzņēmumu pārdošanai.
Līdz ar maksātnespējas pasludināšanu no darba tika atbrīvoti nedaudz vairāk kā 1500 uzņēmuma darbinieki.
Nonākot finanšu grūtībās, "Liepājas metalurgs" jau pērn pavasarī pārtrauca ražošanu. Valsts kase pērn jūlijā no valsts budžeta līdzekļiem samaksāja "Liepājas metalurga" vietā visu rūpnīcas parādu Itālijas bankai "UniCredit" - 67 465 056 eiro jeb 47 414 711 latus. Pirms tam aprīlī Valsts kase Itālijas bankai veica rūpnīcai valsts galvotā kredīta pamatsummas daļas maksājumu 6 128 456 eiro (4 307 103 latu) apmērā.
