Atbildīgā Saeimas komisija gūst pārliecību, ka skandāls ap LU rektoru neietekmē universitātes darbu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Saeimas izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti šodien iepazinās ar situāciju Latvijas Universitātē (LU). Par situāciju pastāstīja universitātes rektora pienākumu izpildītājs Gvido Straube, kā arī Senāta priekšsēdētājs Mārcis Auziņš. Deputāti tika iepazīstināti ar šī brīža notikumiem universitātē un to, kā virzās jaunā rektora vēlēšanu process. Atbildīgās komisijas vadītājs Arvils Ašeradens pēc sēdes norādīja - guvis pārliecību par to, ka universitāte savu darbu spēj nodrošināt. Bažas raisīja kāds augstskolu likuma pants, par kura mainīšanas nepieciešamību vēl lems.

Atbildīgā Saeimas komisija gūst pārliecību, ka skandāls ap LU rektoru neietekmē universitātes darbu
00:00 / 00:36
Lejuplādēt

Latvijas Universitātes rektora pienākumu izpildītājs Gvido Straube skaidro, ka šobrīd norisinās intensīvs darbs, lai iespējami drīz varētu nodrošināt jaunā rektora vēlēšanas. "Prioritāte numur viens ir jaunā rektora vēlēšanu organizēšana. Tie labojumi, kas ir nepieciešami Satversmes sapulces nolikumā, lai mēs varētu korekti izdarīt visas šīs vēlēšanas, tie tiek veikti. Varbūt pat septembra mēneša laikā tie labojumi būtu tādā kvalitātē, ka tos varētu laist uz ārkārtas Satversmes sapulci. Redzama finiša līnija un līdz ar to – pēc tam, kad Satversmes sapulce pieņemtu šos labojumus, tad momentāli sāktu procesu par rektora vēlēšanām, kas aizņemtu precīzi divus mēnešus. Viens mēnesis kandidātu pieteikšanai, otrs mēnesis programmu apspriešanai, un tad jau tas būtu tikai balsošanas process," pauda Straube.

Straube arī pavēstīja, ka četru darba dienu laikā, kopš viņš pilda rektora pienākumus, esot izdevies normalizēt pārvaldību un universitāte darbojas ierastajā režīmā. Tikmēr izglītības un zinātnes ministre Ilze Šuplinska no Jaunās konservatīvās partijas klātesošos informēja, ka šo notikumu ap LU rektora vēlēšanām gaitā par viņu un viņas ģimeni izplatīta nomelnojoša informācija. Tādēļ Šuplinska plāno vērsties tiesā pret Latvijas Universitāti, taču iemeslus plašāk neskaidro.

Jau pēc sēdes Saeimas izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens ("Jaunā Vienotība") pauda, ka guvis pārliecību, ka notiekošais ap Latvijas Universitātes rektora vēlēšanām neietekmē pašas izglītības iestādes darbu.

"Tas, kas mums ir ļoti svarīgi, skatoties no Saeimas komisijas viedokļa, – vai universitāte funkcionē un spēj risināt pilnvērtīgi savus uzdevumus. Šķiet, ka tas šobrīd notiek un universitāte gatavojas jaunām rektora vēlēšanām. Visi apstiprināja, ka tas notiek, un šķiet, ka Straubes kunga [darbība] kā rektora pienākumu izpildītājam ir pozitīvi vērtējama. Viņš tiešām līdzsvaro visus procesus. Tā otrā daļa, mēs no diskusijām redzējām, ka pašā universitātē tā diskusija nav norimusi, un es nobeigumā teicu, ka mums kopā visiem - gan parlamentam, gan valdībai, gan universitātei - jāatrod veids, kā sarunāties ar universitātes akadēmisko personālu un tikt pāri šai situācijai, un panākt to, ka mēs virzāmies uz dinamisku izaugsmi," akcentēja Ašeradens.

Daudzus klātesošos bažīgus darīja arī kāds augstskolu likuma pants, kas paredz, ka rektora amata kandidāts, ko valdība noraidījusi, atkārtoti nevar kandidēt uz šo amatu. Arvils Ašeradens Latvijas Radio sacīja, ka neviens šobrīd nevar skaidrot, kādēļ šāda norma likumā iekļauta, un viņš norādīja, ka nākamajā sēdē ir jālemj, vai šo likuma normu skatīt atsevišķi neatliekamā kārtā vai to skatīs vēlāk, kad Izglītības un zinātnes ministrija nāks ar kompleksu piedāvājumu izmaiņām augstskolu pārvaldības likumā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti