Glifosāts ir plaša spektra nezāļu iznīcinātājs, kurš iedarbojas uz augu, iekļūstot tā šūnās un bloķējot augu vielmaiņu, tāpēc augs nokalst pāris dienu laikā.
Glifosāts ir visvairāk lietotā herbicīdu aktīvā viela pasaulē – to satur ceturtā daļa no visiem izmantotajiem herbicīdiem, arī populārais “Raundaps”.
2015. gada pavasarī Starptautiskā vēža izpētes aģentūra klasificēja glifosātu kā iespējami kancerogēnu cilvēkiem, kas sacēla milzīgu viedokļu vētru. Lielākais glifosāta ražotājs “Monsanto” pilnībā noraidīja šo slēdzienu, tomēr vairākas valstis plāno ievērojami ierobežot glifosāta izmantošanu.
“Abas Eiropas zinātniskās iestādes ir nonākušas pie slēdziena, ka glifosāts nerada nelabvēlīgu ietekmi uz cilvēku veselību vai apkārtējo vidi. Viņi būtībā saskan arī ar līdzīgiem slēdzieniem citviet pasaulē. Pie līdzīga secinājuma ir nonākušas iestādes Ziemeļamerikā, Kanādā, provizoriski ASV, tāpat Japāna, arī Austrālija un Jaunzēlande. Būtībā šobrīd ir tikai viena struktūrvienība pašā Pasaules Veselības organizācijā, Starptautiskā vēža aģentūra, kuras monogrāfija norāda uz iespējamiem riskiem," skaidro Valsts augu aizsardzības dienesta Augu aizsardzības departamenta direktors Vents Ezers.
Savukārt Ekodizaina kompetences centra vadītāja Jana Simanovska uzskata, ka šaubas par herbicīda ietekmi ir gana lielas, tādēļ atbildīgi būtu neriskēt: “Neviens nav veicis klīniskos testus, to nedara ar pesticīdiem. Neviens nav 20 gadus barojis cilvēkiem glifosātu un skatījies, kā tas viņus ietekmē. Līdz ar to vienmēr būs liela informācijas nenoteiktība. Jautājums, vai mēs ņemam vērā to, vai vairāk vadāmies pēc peļņas interesēm, vai pēc profilakses principa, ka mēs novēršam potenciālus draudus.”
Savukārt Latvijas Lauksaimniecības universitātes profesore Ināra Turka pauž, ka herbicīdu jāļauj lietot tikai profesionāļiem, kas tam apmācīti. Glifosāts vairāk apdraud tos, kas ar to strādā, nevis izaudzētās produkcijas patērētājus.
“Mums jārīkojas pēc analoģijas ar recepšu medikamentu iegādi. Jāļauj lietot tikai tiešām profesionāliem lauksaimniekiem ar attiecīgu izglītību.
Tad jau tās problēmas nebūs lielākas kā ar citiem herbicīdiem,” norāda profesore Turka.
Ziņots, ka Eiropas Savienības dalībvalstis lēmušas pagarināt glifosāta licenci uz pieciem gadiem. ES dalībvalstu ekspertu balsojums bija ļoti tuvs: pārsvarā Dienvideiropas valstis vēlējās, lai glifosāta izmantošanu Eiropā aizliedz, bet visas Ziemeļeiropas, Baltijas, Austrumeiropas valstis bija par glifosāta atļaujas pagarināšanu. Un svaru kausus šoreiz par labu glifosāta piekritējiem nolieca Vācija.
Francijas prezidents Emanuels Makrons gan ir paziņojis, ka Francija tomēr trīs gadu laikā atteiksies no glifosāta izmantošanas, lai arī tas tiktu lietots citās ES dalībvalstīs. Tomēr eksperti norāda, ka viņam var nākties saskarties ar franču lauksaimnieku neapmierinātību.
Protestē un paraksta petīciju
Taču lemšana par glifosāta turpmāko izmantošanu notiek protesta pavadībā. Turklāt petīciju pret glifosāta lietošanu parakstījuši 1,3 miljoni Eiropas iedzīvotāju.
“Demokrātija stāv aiz glifosāta aizlieguma. Komisija var vai nu izvēlēties nostāties “Monsanto” un glifosāta pusē, vai arī iedzīvotāju pusē. Sabiedrības viedoklis ir skaidrs. Tie, kuri parakstīja petīciju, ir izteikušies skaidri. Mēs vēlamies glifosāta aizliegumu. Tieši tur ir demokrātija. Viņiem ir izvēle,” pauda “wemove.eu” pārstāvis Deivids Švarcs.
Par piecu gadu atļauju nav priecīgi ne gifosāta pretinieki, kas vēlējās tā aizliegumu, ne arī “Monsanto” un citi agroķīmijas ražotāji. Viņi cerēja nevis uz piecu, bet gan 15 gadu glifosāta lietošanas pagarinājumu, kas saskaņā ar noteikumiem viņiem pienācās, kā arī ņemot vērā, ka pozitīvu atzinumu bija devusi arī Eiropas pārtikas nekaitīguma iestāde.
Taču gan Eiroparlamenta, gan “zaļo” un sabiedrības spiediena rezultātā lietošanas atļauja tika iedota uz īsāku laiku – tikai uz pieciem gadiem. “Zinātne nav pārliecinoša, ekspertu viedokļos ir daudz pretrunu, un pastāv interešu konflikti. NVO ir parādījušas, ka Eiropas aģentūrās 46% ekspertu, kuriem būtu mūs jāapgaismo, kaut kādā brīdī ir atradušies interešu konfliktā jomās, kurās viņi izdarījuši secinājumus,” norādīja Frederika Rīsa, Eiroparlamenta deputāte no Beļģijas.
“Ir daži cilvēki, kas pēta juridiskos ceļus. Un mēs arī zinām, ka pieci gadi nav daudz, un visi jaunie pierādījumi, kas tagad nāktu gaismā, varētu izraisīt jaunu pārskatīšanas procesu,” interneta kustības AVAAZ pret glifosātu vērstās kampaņas direktors Luiss Morago.
Kā norāda eksperti, vairums pētījumu liecina, ka glifosāts ir drošs. Bet, ja šo piecu gadu laikā patiešām atklājas glifosāta kaitīgums un tas tiek zinātniski pārliecinoši pierādīts, tad glifosāta izmantošanu var pārtraukt jebkurā brīdi.
