Par bioloģiski vērtīgiem sauc zālājus - gan pļavas, gan ganības, kuri veidojušies sen, vismaz 20 gadus, neartās platībās, kas ir neielaboti, nemēsloti, tomēr nevis nolaisti, bet cilvēka apsaimniekoti un uzturēti. Tas nav viegls darbs, saka bioloģe ar dabas aizsardzības specializāciju Jolanta Bāra.
Latvijas pļavās augu un dzīvnieku daudzveidība ir gluži kā koraļļu rifos, stāsta bioloģe.
„Pļavas ir viena no tām ekosistēmām, kas ir visbagātākās ar bioloģiko daudzveidību. Tur augu un dzīvnieku daudzveidība ir gluži kā koraļļu rifos. Mūsu pļavas arī var būt tikpat daudz augu un dzīvnieku uz vienu kvadrātmetru, kā šajās bagātajās tropiskajās ekosistēmās. Un tas, kas dzīvo mūsu pļavās nevar dzīvot citur. Mūsu rūpīgi koptajās pļavās nevar dzīvot tie dzīvnieki, kas dzīvo dabiskajās pļavās. Ja netiktu atbalstīta šādu, grūti apsaimniekojamu pļavu uzturēšana, mēs varētu zaudēt, piemēram, griežu populāciju. Arī tādu retāku putnu sugu kā ķikuti. Ja mēs vēlamies rūpēties par dabu, tad mums ir jāatbalsta šādas pļavas, kuras pļauj reti, pļauj uzmanīgi, nemēslo ar dažādiem mēslojošiem līdzekļiem. Dabiski vienmēr pļava aizaug, bet to uzturēšana vienmēr notiek sadarbībā ar cilvēku,” skaidroja Bāra.
Ja Jjms šķiet, ka jūsu īpašumā varētu būt šāds bioloģiski vērtīgs zālājs, sūtiet pieteikuma anketu uz Zemkopības ministriju - būs atbalsts šādu pļavu apsaimniekošanai, vēsta informācija zemju saimniekiem. Tas ir sava veida atbalsts laukiem, atzīst Lauku konsultāciju speciālists Artis Simanovičs: „Šogad visā Latvijā atkārtoti izsludināta pieteikšanās dabisko pļavu atbalsta saņemšanai, kuram jāpiesakās līdz 1. maijam. Tas ir vērts uz dabisko, bioloģiski vērtīgo zālāju, pļavu saglabāšanu. Noteikti tas palīdzēs saglabāt šo Latvijas dabisko vidi un pilnveidot to. Jo šī dabiskā vide ir nepieciešama paralēli mūsu koptajiem tīrumiem. Tā ir liela bagātība tomēr.”
Latvijas pļavas ir tā vērtība, kas daudzviet Eiropā pārmērīgās apsaimniekošanas dēļ jau sen izzudušas. Lai gan varētu būt skepse par šādu atbalstu pļavām, tomēr tas nav atbalsts aizaugušiem un nekoptiem kūlas laukiem, bet gan rūpīgi koptām pļavām, atzīmē Bāra. „Ja pļava netiek apsaimniekota, tā aizaug ar krūmiem un nelieliem kokiem vai arī aizaug ar kūlu. Tas ir līdzīgi kā dārzā - ja mēs to nekopsim, tur nebūs ziedu un dārzeņu, bet tikai nezāles. Šādu pļavu kopšana ir sarežģīts darbs, jo ne visur var iebraukt ar traktoriem un ne visur pat ar katru traktoru.”
Jolanta Bāra stāsta, ka pati pašlaik iesaistījusies citā ES atbalstītā projektā, kas arī vērsts uz dabisko pļavu saglabāšanu: „Mums ir atbalstīts projekts par parkveida pļavām. Tas ir īpašs pļavu veids, kur aug lieli koki. Bija visai sarežģīti saņemt LAD atbalstu, jo no augšas skatoties kartēs, liekas, ka pļava ir aizaugusi, un bija grūti pierādīt, ka tā ir pļava, nevis mežs. Ar programmas LIFE un atbalstu mums šobrīd izdodas šīs pļavas sakopt un pasargāt no aizaugšanas.”
Šajā Zemkopības ministrijas rīkotajā pļavu atbalsta pasākumā pieteikumi jāiesniedz līdz maijam. Vasaras laika Dabas aizsardzības pārvalde veiks apsekojumu, rezultāti būs zināmi pēc 1.novembra. Bet reāls atbalsts bioloģiski vērtīgajiem zālājiem būs pieejams no nākamā gada 2. aprīļa.
