Atbalsta KNAB likuma grozījumus, saglabājot to MK pārraudzībā

Saeimas Korupcijas novēršanas apakškomisija otrdien uzklausīja ekspertu grupu priekšlikumus Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbības un pārraudzības modelim un nolēma aicināt valdību straujāk virzīt Valsts kancelejas izstrādātos KNAB likuma grozījumus. Tie paredz stiprināt KNAB neatkarību, saglabājot to Ministru kabineta institucionālā pārraudzībā.

Pagājušajā gadā par KNAB iespējamo nākotni sprieda divas darba grupas. Vienu no tām, kas lēma par KNAB likuma regulējuma pilnveidošanu un iestādes darba efektivizēšanu, vadīja Valsts kancelejas direktore Elita Dreimane. "Darba grupa manā vadībā strādāja deviņus mēnešus, un eksperti izvērtēja dažādus modeļus. Tajā skaitā KNAB nodošanu Ģenerālprokuratūras pārraudzībā, kā arī piešķirt KNAB neatkarīgas institūcijas statusu. Pēc daudzu dažādu modeļu analīzes darba grupa konstatēja, ka tomēr vispiemērotākais modelis pašreizējā situācijā būtu jau esošais modelis - Ministru kabineta pārraudzība - un šo pārraudzību realizētu Ministru prezidents," par secinājumiem stāsta Dreimane.

Taču darba grupa piedāvā esošajā pārraudzības modelī stiprināt KNAB neatkarību, piemēram, ierobežojot premjera un stiprinot Saeimas pilnvaras biroja uzraudzībā, stāsta Valsts kancelejas Juridiskā departamenta vadītāja vietniece Solveiga Līce.

"Mūsu piedāvājums ir vērsts uz neatkarības stiprināšanu, un trīs galvenie punkti - noteikts Ministru prezidenta tiesību apjoms, pārraugot biroja darbību, stiprināt Saeimas lomu uzraudzības mehānismā un ieviest ārējās uzraudzības komisiju (..)," sacīja Līce.

Savukārt Iekšlietu ministrijas valsts sekretāre Ilze Pētersone-Godmane vadīja citu darba grupu, kas tika izveidota premjeres uzdevumā, lai vērtētu KNAB pagājušā gada pirmās puses darbības rezultātiem, papildus iekļaujot arī biroja personāla politikas jautājumus. Šī grupa rosināja vairākas KNAB iespējamās nākotnes iespējas, piemēram, tā pievienošanu prokuratūrai vai Iekšlietu ministrijas resoram, partiju finanšu kontroles funkciju nododot Valsts kontrolei.

Pētersone-Godmane uzskata, ka izšķiršanās par KNAB darbības modeli ir politiķu ziņā. "Es teiktu, ka ir vairākas idejas, kā nākotnē tas varētu izskatīties. Manuprāt, pamatā tas ir politisks lēmums, kas ir jāpieņem politiķiem, izvērtējot visus "par" un "pret" (..)," uzsver Pētersone-Godmane.

Savukārt sabiedriskās politikas centra „Providus” pārstāvis Valts Kalniņš, kurš darbojas KNAB Sabiedriski konsultatīvajā padomē, uzsvēra, ka KNAB sadalīšana vai pārraudzības maiņa nebūtu labi risinājumi.

"Es nedomāju, ka KNAB problēmas, kas radušās un var rasties nākotnē, var atrisināt, tās vienkārši pārliekot no viena resora padotības uz citu resoru. Es esmu par to, lai tiktu meklēti veidi, kā esošā modeļa ietvaros varētu veikt dažus ķirurģiskus griezienus (..)," teica Kalniņš, uzsverot, ka pašreizējā KNAB modelī nav fundamentālu problēmu.

Uzklausījusi ekspertus, Saeimas Korupcijas novēršanas apakškomisija vienojās, ka aicinās premjeri pēc iespējas ātrāk virzīt Valsts kancelejas izstrādātos KNAB likuma grozījumus. Kā norādīja Dreimane, valdība par tiem varētu lemt jau nākamās nedēļas sēdē.

 

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti