Valdība komitejas sēdē atbalstījusi Kultūras ministrijas papildināto integrācijas politikas, nacionālās identitātes un pilsoniskās sabiedrības pamatnostādņu īstenošanas plānu, pagaidām gan vēl neprecizējot, cik tieši šiem mērķiem varētu tikt atvēlēts līdzekļu nākamgad.
Plāns sākotnēji gan izraisīja Finanšu ministrijas iebildumus, jo tas atšķīries no pašām pamatnostādnēm, tomēr kultūras ministre Dace Melbārde (Nacionālā apvienība) uzsvēra, ka korekcijas tajā nepieciešamas saistībā ar mainīgo situāciju ārpolitikā.
„Plānā, ņemot vērā jaunos ģeopolitiskos apstākļus, arī notikušo valodas referendumu, kā arī Valsts kancelejas pētījumu par piederības sajūtu Latvijai, mazākumtautību Latvijas iedzīvotāju aptauju, ir iekļauti jauni pasākumi,” skaidroja ministre.
Kultūras ministre norādīja, ka liela daļa no iecerētajiem pasākumiem ir vērsti uz mazākumtautību kvalitatīvāku nodrošināšanu ar informāciju.
„Ir izveidots jauns uzdevums veicināt mazākumtautību pilsonisko līdzdalību, kur tiek pievērsta liela uzmanība tieši atbalstam mazākumtautību nevalstiskajām organizācijām, ģimeņu apmaiņas programmām, arī papildu pētījums par mazākumtautību līdzdalību sabiedrības procesos, informatīvie pasākumi, arī mazākumtautību portāla izveide, kā vienota informācijas vieta, kur viņi var uzzināt par visiem pasākumiem un līdzdalības iespējām. To mazākumtautību nevalstiskās organizācijas ir atzinušas kā problēmu,” pauda ministre.
Ministriem tomēr izdevās vienoties, ka pašas pamatnostādnes jaunā plāna īstenošanai mainīt nevajadzēs. Negribētos, lai process tiktu lieki birokratizēts, atzina premjere Laimdota Straujuma.
„Man negribētos, tiešām man negribētos [birokratizāciju]. Gribētos atbalstīt kultūras ministri, negribētos birokratizēt, ka mēs tagad nākam atpakaļ un mainām kaut ko,” atzina Straujuma.
Līdz ar valdības atbalsta iegūšanu praktiski vienīgais jautājums ir par finansējumu plānam. Pagaidām tā īstenošanai vajadzēs iztikt ar līdzekļiem, kas tam iekļauti 2015.gada budžetā, atklāja Finanšu ministrijas Izglītības, zinātnes, kultūras, sporta finansēšanas nodaļas vadītāja Līga Šulca.
„Pamatnostādnes paredz papildu nepieciešamo finansējumu jau 2015.gadā. Ņemot vērā, ka likums par budžetu 2015.gadam jau ir pieņemts, rīcības plāns būtu aktualizējams atbilstoši pieņemtajam budžetam,” skaidroja Šulca.
Saskaņā ar Kultūras ministrijas sagatavoto informāciju, rīcības plāna īstenošanai 2015.gadā būtu nepieciešami papildu 5,16 miljoni eiro, bet 2016.gadā – 4,15 miljoni eiro.
