Izmaiņas paredz, ka ātrāk varēs atsavināt nekustamos īpašumus un nocirsto koksni, lai robežas izbūves process virzītos straujāk.
Plānots robežas infrastruktūru papildināt ar ceļu izbūvi, tiltiem un dzeloņstiepļu žogu.
Iekšlietu ministrijas mērķis ir jau šomēnes nonākt līdz līguma noslēgšanai par faktisko darbu sākšanu Latvijas–Baltkrievijas robežas stiprināšanai.
Tāpat valdība atbalstīja Iekšlietu ministrijas piedāvātos grozījumus Krimināllikumā, iecerot, ka sods par personu nelikumīgu pārvietošanu pāri valsts robežai būs bargāks – līdz četriem gadiem cietumā līdzšinējo divu gadu vietā.
KONTEKSTS:
Valdība no 11. augusta līdz 10. novembrim izsludinājusi ārkārtējo situāciju valsts pierobežā ar Baltkrieviju. Ārkārtējā situācija izsludināta četrās pierobežas administratīvajās teritorijās: Ludzas novadā, Krāslavas novadā, Augšdaugavas novadā un Daugavpils pilsētā.
Līdz ar to Valsts robežsardzei ir tiesības lietot fizisku spēku un speciālos līdzekļus, lai nekavējoties atgrieztu personu valstī, no kuras tā nelikumīgi šķērsoja valsts robežu. Tāpat ārkārtējās situācijas izsludinātajā teritorijā izvietotajās robežsardzes struktūrvienībās un citās iestādēs nepieņems personu iesniegumus par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu.
Lēmums pieņemts, izvērtējot situāciju Lietuvā, kā arī ņemot vērā pieaugošos riskus uz Latvijas–Baltkrievijas valsts robežas. Jau iepriekš bija ieviesta pastiprināta robežas uzraudzība un mobilizēti Valsts robežsardzes un armijas resursi zaļās robežas uzraudzībai. Tāpat atbalstu sniedz četri Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras "Frontex" eksperti.
Ārkārtējo situāciju rosināja izsludināt iekšlietu ministre, lai aizsargātu Latvijas un Eiropas Savienības ārējo robežu pret nelegālās migrācijas ieroča izmantošanu.
Latvija arī plāno pasteidzināt Latvijas–Baltkrievijas robežas infrastruktūras izbūvi. Iekšlietu ministrija aprēķinājusi, ka robežas neizbūvētās infrastruktūras pabeigšana varētu izmaksāt aptuveni 30 miljonus eiro.
