ĪSUMĀ:
- Mazākos novados sadrumstalotās bāriņtiesas neveicina profesionalitāti.
- Labklājības ministrija piedāvāja obligāti apvienot bāriņtiesas novados ar mazāk nekā 5000 iedzīvotāju.
- Bāriņtiesu apvienošana šobrīd ir brīvprātīga, un obligāto prasību neatbalsta pašvaldības.
- Saeimas Juridiskā komisija ministrijas priekšlikumus noraidīja.
- Bāriņtiesu asociācija konceptuāli pārmaiņas atbalsta.
- Izmaiņas likumā vēl skatīs Saeima trešajā lasījumā.
Mazākos novados nelielā noslodze neveido bāriņtiesu praksi un neveicina profesionalitāti, tāpēc sadrumstalotās bāriņtiesas pamatā bieži vien pilda notāru funkcijas.
Šogad Latvijas Radio turpināja pētīt bērnu adopciju uz ārvalstīm, secinot, ka visvairāk ārzemnieki adoptē bērnus no Rīgas un Daugavpils, kā arī mazām, sadrumstalotām bāriņtiesām. Turklāt atklāts, ka šādas juridiski sarežģītas lietas bāriņtiesām palīdz risināt profesionāli advokāti, jo trešdaļā bāriņtiesu nestrādā neviens jurists. Laukos arī kopumā lietvedībā esošo lietu skaits ir neliels. Izmaiņas likumā, kas vienādotu bāriņtiesu darba kvalitāti, Saeimas Juridiskās komisijas deputāti gan neatbalstīja.
Labklājības ministrijas priekšlikumi tai skaitā noteica par obligātu bāriņtiesu apvienošanu pašvaldībās, kur iedzīvotāju skaits nesasniedz 5000.
“Noteicošie laikam bija Pašvaldību savienības ne visai izprotamie argumenti. Viņi ar tādu ļoti agresīvu nostāju nāca. Mums šobrīd ir tādi projekti, kas, es saprotu, jau notiek atsevišķos novados, bet likumā nostiprināt to mēs tomēr negribam,” deputātu noraidošo lēmumu skaidroja komisijas vadītājs Gaidis Bērziņš no Nacionālās apvienības.
“Pat bija paredzēts, ka tas princips ir jāievieš pakāpeniski, nosakot zināmu pārejas periodu, bet tādu racionālu argumentu es nesadzirdēju no viņiem,” atzina Bērziņš.
Patlaban bāriņtiesu apvienošana ir brīvprātīga. Tomēr aizvien, iedzīvotāju skaitam sarūkot, ir vairākas pašvaldības, kurās strādā daudzas sadrumstalotas bāriņtiesas. Pārmaiņas skartu 40 pašvaldības, kurās iedzīvotāju skaits ir mazāks par 5 tūkstošiem.
“Pašvaldība ir tā, kura izveido bāriņtiesu, tā attiecīgi arī lemj par to, cik liela tā būs. Šeit tiek pateikts, ka mums tas ir jādara obligāti, un šeit netiek vērtēts, vai tas ir labi, vai slikti, vai pašvaldības to var izdarīt, vai nevar izdarīt,” skaidroja Pašvaldību savienības padomniece Kristīne Kinča.
Kopš 2016.gada vairākas bāriņtiesas apvienotas vismaz četrās pašvaldībās, to plāno darīt arī Rēzeknes novads un Ogre. Tātad tas notiek.
Tāpat noraidīts priekšlikums noteikt pilna laika darba laiku bāriņtiesām novados un pagastos, kā arī Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas pilnvaru paplašināšana bāriņtiesu uzraudzībā, stāstīja Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāre Karina Ploka.
“Šajā reizē Pašvaldību savienība bija ļoti agresīva. Iebildums bija arī par to, ka vismaz vienam no bāriņtiesas sastāva būtu jābūt juristam,” sacīja Ploka.
Bāriņtiesu darbs ir cieši saistīts ar bērnu tiesībām un došanos uz tiesu. Likumdošana mudina nepieciešamības gadījumā piesaistīt pašvaldības juristu.
Tomēr, ņemot vērā datu aizsardzību un ierobežotas pieejamības informāciju, tas ne vienmēr ir iespējams. Jaunā bāriņtiesu darbinieku asociācijas vadītāja Aurika Zīvere, kas asociāciju vada kopš šī gada sākuma, stāstīja, ka bāriņtiesas kategoriski nevēlējās paplašināt inspekcijas pilnvaras attiecībā uz kādu locekļu vai priekšsēžu atlaišanu, tomēr konceptuāli izmaiņām atbalsts esot.
“Mēs asociācijā par to esam vienojušies, ka konceptuāli mēs ejam uz spēcīgām, kvalitatīvām, labām bāriņtiesām, ar spēcīgiem kadriem un darbiniekiem,” uzsvēra Zīvere.
Bāriņtiesu likuma grozījumiem vēl gaidāms trešais, galīgais lasījums. No komisijas nekādus lūgumus par priekšlikumu precizēšanu vai signālus par atgriešanos pie šiem priekšlikumiem ministrija neesot saņēmusi.
