''Viņš bija viss ar krūmiem, ar bērziem aizaudzis, tad pirmajā gadā novācām krūmus, iztīrījām, lai ir tīrs un kārtīgs viss,'' pie viena no saimniecības tīrumiem, kuram veikta meliorācijas grāvju tīrīšana, rāda „Ataugu” saimniecības jaunais saimnieks Klāvs Gerasimovs. ''Pats braucu uz kombaina, tad zinu, kur ir tīrumiem slapjākās vietas. Tad,
kad raža ir novākta, tad cenšos atrakt vaļā, pārbaudīt meliorācijas sistēmas, ieeju meliorācijas mājaslapā, apskatos plānus. Ir telefonā aplikācija, kur pēc navigācijas var diezgan viegli atrast visus kolektorus, akas,
un ir pietiekami profesionāls meliorāciju sistēmas skalotājs. Nu var noteikt precīzu vietu, kur ir sabrukusi tā caurule, atroku vaļā, salaboju; 100% salabot nevar, bet, cik var, cenšos salabot.''
„Ataugu” saimniece Larisa Gerasimova stāsta, ka savu meliorācijas sistēmu sakopšanā iegulda ne tikai lielu darbu, bet arī līdzekļus:
''Mēs esam nopirkuši meliorācijas sistēmu skalojamo agregātu par Eiropas Savienības projektu naudiņu, mums ir nopirkts profesionālais grāvju appļaušanas aparāts. Šogad, teikšu godīgi, visus nepaspējām, bet lielāko daļu grāvjus mēs katru rudeni izpļaujam, jo pazūd bebri, krūmu nav; un patiesībā arī pašam tā patīkami ir aci pamest uz tīrumu.''
Tīrot meliorācijas sistēmas, ne reizi vien gadoties arī kāds pārsteigums, un ne tikai par to, ko tajās var atrast, bet arī, kā tās savulaik padomju gados ir būvētas.
''Bija tāds gadījums, kad atvēru meliorācijas caurteku vaļā, un tur bija alkohola 0,3 litru pudelīte nosprostojusi cauruli, un ūdens negāja prom, ir arī tādi gadījumi,'' atceras saimnieks.
Larisa Gerasimova piebilst: ''Darot šo meliorācijas darbu saimniecībā, patiesībā jau ir daudzas interesantas lietas, teiksim, ir ierakta aka, kurai nav nevienas pietekas, ir ierakta aka, kurai nav dibens ielikts, tu vari rakt to zemi un rakt... Nu ir tāds lietas. Ir arī tā, ka, paņemot meliorācijas plānu, man dabā ir aka, bet uz meliorācijas plāna nav tās akas. Tas ir vēl, jā, no kolhozu laikiem.''
Taču saimniekiem sirds nosāp par to, ka šajā darbā būtībā viens nav karotājs, jo meliorācijas sistēmas ir saistītas un iet caur dažādiem īpašumiem:
''Ko dod, ja es tīru un citi netīra? Tas gan bija pagājušā gada rudenī - mēs nopirkām vienu īpašumu, bet šis īpašums ir tur, kur satek visi Sēļu pagasta ūdeņi, nu tad mēs pagājušajā gadā iztīrījām to gultni, kas ietek Mellupītē. Bet savukārt paskatoties uz valsts upīti, tad tā upīte nespēj paņemt tos ūdeņus pretim, kas nāk pa grāvjiem ārā, nu tas viss ir tā kā pakārtots viens otram. Protams, ka tā ir liela nauda, nav maza nauda, bet paskatoties, kā šobrīd tiek kopti valsts nozīmes grāvji, man ļoti sāpīgi, ka liela nauda tur tiek ielikta, bet pēc nepilna gada tas grāvis ir sabrucis. - Nu jā, ja ir kāda sistēma, kas nestrādā, kāds aizsprosts, tad slīkst visi, var teikt tā. - Ir jābūt laikam bišķiņ saimniekam savā zemē…''
Meliorācijas sistēmām kaitē ne tikai tas, ka tās nav koptas, bet arī, piemēram, industriālo kārklu audzēšana, arī šādai situācijai, kā stāsta novada domes priekšsēdētājs Harijs Rokpelnis, ir nācies novadā meklēt risinājumu:
''Mums ir reāla problēma, piemēram, Skaņkalnes pagastā - tur ir māja, īpašums, aka pilna ar lietus ūdeņiem, kārkli uzstādīti uz kolektora virsū, un viņi ir to jau tā švako padomju sistēmu nobeiguši pavisam. Vērsos arī Lauku atbalsta dienestā pie kontrolieriem, viņi teica, ka tādas struktūras, kas šo līdz galam kontrolētu un kārtību ieviestu, Latvijā mums nav.''
Bet, runājot par šo rudeni, tad Mazsalacas puses zemniekiem tas arī nebija no vieglajiem. „Ataugu” saimnieki atzīst - viens ir daba un laika apstākļi, bet savu artavu dod arī tas, cik pats esi parūpējies par saviem tīrumiem.
