Valsts apmaksātu asistenta pakalpojuma laiku piemēro atkarībā no personas vecuma un vajadzībām. Valsts par šo darbu pirms nodokļiem maksā 4 eiro un 50 centus stundā. Kā skaidro Labklājības ministrijas sociālo pakalpojumu un invaliditātes politikas departamenta vecākais eksperts Einārs Grāveris, tas izrēķināts no asistenta algas – 608 eiro par likmi. Tātad par pilnu darba slodzi. Tas ir pielīdzināts valsts sociālo aprūpes centru aprūpētāju algai. Šobrīd tas ir vairāk nekā valstī noteiktā minimālā alga – 500 eiro, taču no nākamā gada minimālo algu cels līdz 620 eiro un tad asistenta likmes samaksa jau paslīdēs zem šī noteiktā minimuma. Labklājības ministrijas pārstāvis Einārs Grāveris gan sola – likums tiks pildīts un minimālo algu nodrošinās, taču solīt kādu papildu kāpumu Grāveris gan neņemas.
"Mēs uzskatām, ka, jā – asistentu alga ir jāpalielina virs šī minimālā 620 eiro. Savulaik vēsturiski jau tā valsts sektorā strādājošo darbinieku atsaistīšana no minimālās algas, tā jēga jau arī tāda bija, jo agrāk arī bija asistentiem minimālās algas likme, un atgriezties atpakaļ pie minimālās algas mūsu ieskatā nebūtu pareizi. Jo tā, protams, nekādā veidā nav motivējoša samaksa asistentiem. Mēs zinām, ka tos cilvēkus nevar dabūt arī par to samaksu, kāda tā ir šobrīd. Bet vai mēs to naudu dabūsim, būs atkarīgs no valdības budžeta sarunām," skaidro Grāveris.
Taču nepieļaut to, ka asistentu alga saduras ar minimālās algas slieksni, gatava ir Latvijas Bezdarbnieku un darba meklētāju interešu aizstāvības biedrības pārstāve Vera Semjonova. Viņa iniciatīvu platformā manabalss.lv iesniegusi iniciatīvu, nosakot, ka asistenta stundas likme jāceļ no 4 eiro 50 centiem šobrīd uz vismaz 5 eiro un 58 centiem. Proti, likme jākāpina vismaz par 24 procentiem – tāpat, kā paredzēts celt minimālo algu.
"Personu ar invaliditāti asistentu atalgojums ir pārāk zems. Daudzi cilvēki nav ieinteresēti strādāt, piemēram, par asistentu. Atalgojums ir diezgan mazs, un tajā pašā laikā šo darbu ir diezgan grūti savienot ar citu darbu," stāsta Semjonova.
To, ka asistenta darbu nevar apvienot ar citiem, uzsver arī šī darba veicējs – asistents Raimonds. Pirmkārt, tas un, otrkārt, arī psiholoģiskais faktors, ka no nākamā gada atalgojums būs uzskatāms par minimālo, liek bažīgi raudzīties uz to, vai nākotnē jau tā grūti atrodamo darba darītāju nekļūs vēl mazāk, jo Raimonds uzskata – pret darāmo darbu atalgojums ir neadekvāts: "Sociālajiem dienestiem ir ar to problēmas, ka viņi nevar bieži atrast asistentus, īpaši, ja asistents ir jāmeklē no malas. Protams, tas ir labāk nekā šobrīd, ja būtu tāda likme [5,58 eiro], bet es uzskatu, ka varētu vēl lielāka likme būt, lai tas būtu konkurētspējīgi, jo pat tirdzniecībā vai kādos tādos mazkvalificētos darbos ir 4,30–4,50. Tas ir nerēķinot.. Šeit 4,50 ir, ieskaitot vēl arī darba devēja sociālo nodokli."
Šobrīd skaidrība ir vien par to, ka asistentu atalgojums būs jāceļ līdz minimālajam slieksnim, taču par šī brīža minimālās algas un asistenta atalgojuma proporcijas uzturēšanu darbinieki ir neziņā.
