Par medijiem atbildīgajā Saeimas komisijā, kur pēdējos mēnešos regulāri runāts par robiem sabiedrisko mediju budžetos, otrdien, 12. martā, tika skatīta Latvijas Radio Ziņu dienesta žurnālistu vēstule medija valdei.
Ziņu dienesta 15 žurnālistu parakstītajā vēstulē norādīts uz korespondentu atalgojuma nesamērību ar reālo darba slodzi, kas atklājusies radio darbinieku noslodzes auditā.
“Latvijas Radio ziņu dienesta žurnālistu slodze ir 123%, par ceturto daļu žurnālisti pārstrādājas, tajā pašā laikā atalgojums ir līdzīgs kā vidējais valstī, mazāks nekā valsts sektorā. Cilvēki ir aizgājuši no darba pagājušajā gadā, veidojot trešo daļu kadru mainības Ziņu dienestā,” stāstīja Radio Ziņu dienesta korespondents Edgars Kupčs.
Vēstulē arī pausts, ka nekonkurētspējīgā atalgojuma dēļ radio pametušo kolēģu vietā grūti piesaistīt citus mediju profesionāļus.
Radio valdes priekšsēdētāja Una Klapkalne problēmu nenoliedz, norādot – šī gada budžetā iesniegts pieprasījums par papildu 400 000 eiro darbinieku algām, bet tas ir noraidīts.
Uz to deputātiem norādīja arī Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, vienlaikus uzsverot – radio darbinieku algas pērn jau palielinātas. Medija vadītāja gan atzina, ka kopējā budžeta samazinājuma dēļ darbinieki šo pieaugumu nejūt, pamatalga ir lielāka nekā iepriekš, faktiskā alga ar piemaksām ir mazāka nekā pērn tādēļ, ka šo piemaksu praktiski nav.
Radio korespondenti arī uzsver, ka pērn piešķirtais algas pielikums nesasniedz 10% un pat neatgriež korespondentu algas pirmskrīzes līmenī, kamēr radio valdes atalgojums trīs gadu laikā palielināts teju uz pusi.
