Latvijas tiesu spriedumu kvalitāte kopumā nav slikta, bet spriedumi nav saprotami tiem, kam tie ir adresēti, jo bieži vien ir uzrakstīti sarežģītā valodā un sarežģītā struktūrā, tāpēc cilvēki, zaudējot tiesu, nesaprot, kāpēc tas noticis, no tā rodas aizvainojums un neuzticēšanās, intervijā Latvijas Radio norādīja Strupišs.
Tāpēc viņa darba plāna viens no lielajiem mērķiem ir vidējā termiņā padarīt tiesu saprotamākiem cilvēkiem caur saprotamiem spriedumiem. Turklāt, ja cilvēki sapratīs spriedumus, mazāk spriedumu tiks pārsūdzēti, norādīja Strupišs.
Primāri to panāks ar sistemātisku apmācību, stāstīja Strupišs.
Viņš pieļāva, ka apmācības varētu palīdzēt arī paātrināt tiesu procesus, jo tiesneši varētu nepieļaut procesuālo huligānismu – apzinātu laika vilkšanu ar dažādiem paņēmieniem, nepamatotiem lūgumiem, noraidījumiem un tamlīdzīgi.
Strupišs skaidroja, ka tiesneša ziņā ir pārtraukt šādas lietas, uzlikt sodu par šādu rīcību, bet ir jāmāk nošķirt, kur ir pamatota rīcība un kur sākas procesuālais huligānisms.
KONTEKSTS:
Saeimas deputātu vairākums 21. maijā, apstiprināja Aigaru Strupišu Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētāja amatā. Strupišu kā pašreizējā tiesas priekšsēdētāja Ivara Bičkoviča pēcteci izvēlējusies pati AT, virzot viņa kandidatūru apstiprināšanai Saeimā. Tiesas plēnumā uzteikta Strupiša pieredze akadēmiskajā jomā un vairāku gadu pieredze Augstākajā tiesā, kur Strupišs ir specializējies komerctiesībās.
