Otrdien ir pēdējā diena, kad varēja pieteikt kandidātus Augstākās tiesas priekšsēdētāja amatam. Aģentūra LETA, atsaucoties uz neoficiālu informāciju, vēsta, ka divas Augstākās tiesas struktūrvienības šim amatam izvirzījušas līdzšinējo Augstākās tiesas priekšsēdētāju Ivaru Bičkoviču. Viena no struktūrvienībām, kas izvirzījusi Bičkoviča kandidatūru, ir Augstākās tiesas krimināltiesību departaments. Augstākās tiesas priekšsēdētāja amatam izvirzīts arī Administratīvo lietu departamenta tiesnesis Andris Guļāns.
Atbilstoši likumam, pēc tam, kad kandidāti būs devuši savu piekrišanu kandidēšanai uz Augstākās tiesas priekšsēdētāja amatu, viņus uzklausīs Tieslietu padome. Pēc tam par Augstākās tiesas priekšsēdētāja amata kandidāta izvirzīšanu lems Augstākās tiesas plēnums.
Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš prognozē, ka Saeima par jaunā Augstākās tiesas priekšsēdētāja apstiprināšanu varētu lemt maija pirmajā pusē.
“Atbilstoši padomes priekšsēža teiktajam, viņš savu teikto pamatoja ar laika grafiku izvirzīšanai un apspriešanai, ja nemaldos, 20. aprīlis. Tad, kad Tieslietu padome sūta savu lēmumu uz Saeimu, tad attiecīgi mums divu nedēļu laikā ir komisijā jāizskata un jāsūta uz plenārsēdi,” sacīja Bērziņš.
Saskaņā ar LTV rīcībā esošo informāciju, Augstākās tiesas priekšsēdētāja amatam apsvērta arī tiesneses Veronikas Krūmiņas kandidatūra, taču viņa atteikusies.
Neoficiāli, labākas izredzes tikt izvirzītam Augstākās tiesas tiesnešu plēnumā tiek minētas Guļānam. No konservatīvās tiesnešu vidus Bičkovičam izskan vairāki pārmetumi ,piemēram, tiesnešiem netika panākts cerētais algu paaugstinājums, kā arī netika nosargāts senāta vēsturiskais nosaukums.
Savukārt Guļāna vārds tiesnešu vidū vairāk tiek saistīts ar reformām. Galīgais lēmums būs jāpieņem Saeimai, tomēr visticamāk kandidātam nebūs jācīnās par politiskajām simpātijām, jo politiķi solījuši atbalstīt kandidātu, ko atbalsta profesionāļu vairākums.
Bičkovičs Augstākās tiesas priekšsēdētāja amatu ieņem kopš 2008. gada. Pirms tam šo amatu ieņēma Guļāns.