Ceturtdien aprit 100 gadu, kopš ASV un Latvija nodibināja diplomātiskās attiecības. Par spīti vēstures griežiem, tās spējušas pastāvēt arī ļoti sarežģītos laikos.
ASV vēstnieku Latvijā Džonu Kārvailu uz sarunu aicināja LTV žurnāliste Ina Strazdiņa.
Ina Strazdiņa: 100 gadi ir ilgs laiks valstu attiecībās, ko pavadījuši arī dažādi vēstures grieži. Jūsuprāt, kas ir galvenie elementi, uz kuriem balstās mūsu valstu attiecības?
Džons Kārvails: ASV un Latvijas attiecības patlaban balstās uz trim galvenajiem pīlāriem – pirmkārt, ļoti personiskām ģimeņu saiknēm, kas ir attīstījušās gan pirms Pirmā pasaules kara, kad uz ASV bija liela migrācija, un daudz cilvēku ieradās arī no Latvijas, gan pēc tam, kad daudzi latvieši atkal bija spiesti doties emigrācijā. Daudzi aculiecinieki joprojām ir dzīvi, bet pilnīgi noteikti arī viņu bērni un mazbērni saglabā šīs personiskās saiknes.
Otrkārt, abas mūsu valstis ļoti nelokāmi tic liberālās demokrātijas vērtībām – tiesībām uz privātumu, īpašumu, likuma varai, idejai, ka valdība strādā cilvēkiem. Tas viss mūs notur cieši kopā.
Protams, allaž un īpaši tagad, šo attiecību centrā ir arī aizsardzība un drošība. Un pēc Krievijas nelikumīgā iebrukuma Ukrainā 24. februārī šis aspekts ir kļuvis vēl svarīgās. Tas ir eksistenciāls drauds, ko saprot gan Latvija, gan ASV, gan NATO. Šie ir trīs galvenie pamatakmeņi, kas mūs ļoti cieši notur kopā.
Vai mēs varam sacīt, ka Krievijas sāktais karš Ukrainā mūs ir satuvinājis vēl vairāk?
Šā brīža situācija atspoguļo mūsu attiecību spēku. Tās ir spēcīgākās, kādas jebkad ir bijušas. Bet es vēlos arī izmantot situāciju un pateikt, kā redzu notiekošo Ukrainā un cik nozīmīgs ir Rietumu atbalsts – tas, ko mēs tagad piedzīvojam, ir ne vien tieši draudi Latvijai, Baltijai un citām valstīm NATO austrumu flangā, bet arī visai NATO un starptautiskajai kārtībai, kas iedibināta kopš Otrā pasaules kara.
Tāpēc
mums ir jāpaliek ļoti vienotiem, jāsaglabā atbalsts Ukrainai, pat tad, ja tas nav viegli un ir dažādas grūtības. Mums noteikti ir jāturpina šis atbalsts.
Mēs jūtam, ka ASV ir ar mums, ar saviem karavīriem šeit un apņemšanos mūs atbalstīt. Bet drīzumā ASV būs vidustermiņa vēlēšanas. Vai tiešām šis politiskais noskaņojums Vašingtonā ir nemainīgs?
Gan Baltajā namā, gan Kongresā ļoti novērtē to, ko Latvija ir darījusi mums un arī NATO. Un šis atbalsts ir gan demokrātu, gan republikāņu pusē. Es patiešām neredzu, ka te kaut kas varētu mainīties. Gluži pretēji – Kongress nesen ir piešķīris vēl vairāk līdzekļu Baltijas valstīm.
Aizvadītajā gadā Latvijā divas reizes viesojās ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens, ir ieradušās augsta līmeņa militārās amatpersonas, kongresmeņi, un viņi visi ir ļoti augstu novērtējuši to, ko Latvija dara, arī atbalstot mūsu karavīrus, kuri ir šeit. Tāpēc es neredzu nekādu atslābumu ASV apņēmībā būt ar Latviju.
Starp citu, Džo Baidens 2016. gadā, kad vēl bija ASV viceprezidents, ieradās Latvijā un izteica savu atbalstu, un kopš tās reizes to ir vairākkārt atkārtojis, tāpēc šī apņemšanās ir svēta un negrozāma.
Mēs allaž runājam par to, ka mums vajag atbalstu no ASV, bet kas jūsu skatījumā ir tas, ko Latvija var darīt vēl vairāk? Mums patlaban ir diskusijas par iespējamo obligātā militārā dienesta atjaunošanu. Vai ASV to uzskatītu par vēl lielāku mūsu līdzdalību aizsardzībā?
Ļaujiet man atbildēt uz šo jautājumu pēc mirkļa, jo es sākumā vēlos uzsvērt to, ko Latvija jau ir izdarījusi – jūs bijāt viena no pirmajām NATO dalībvalstīm, kas piekrita un vēlāk arī palielināja aizsardzības budžetu, lai tie būtu 2 procenti no iekšzemes kopprodukta. Šī valdība ir apsolījusi finansējumu palielināt līdz 2,5 procentiem.
Latvija vienmēr ir nākusi palīgā, kad tai ir lūgts. Ir bijusi ar mums plecu pie pleca Irākā, Afganistānā, Kosovā un citur. Jūs atbalstāt mūsu karavīrus Ādažu bāzē. Latvija savu darba daļu patiešām ir izdarījusi. Kas attiecas uz obligāto militāro dienestu, tad tas ir Latvijas valdības un Latvijas cilvēku lēmums. Un, lai kāds tas arī būtu, mums tik un tā būs ļoti spēcīgas attiecības.
