Britu karavīra piekautais jaunietis Aksels Aizkalns ir izrakstīts no slimnīcas, kur viņam konstatēja deguna lūzumu un smadzeņu satricinājumu, vēsta Rus.lsm.lv. Viņš atceras, ka incidentā iesaistītie bija pamatīgā reibumā, un tagad viņš ir apņēmības pilns panākt, lai vainīgie atbildētu par notikušo.
“Man tas šobrīd ir galvenais mērķis,” viņš paziņoja raidījumam “Ličnoje delo”.
Rīgas Kriminālpolicijas Centra nodaļas priekšnieks Aleksandrs Petrovs raidījumam pastāstīja, ka lieta ir pārkvalificēta par kriminālprocesu, jo par slimnīcā konstatētajiem miesas bojājumiem “mūsu valstī jau paredzēta kriminālatbildība”.
Policija gaida britu karavīru uz nopratināšanu, taču viņš jau ir pametis valsti.
Tāpat policija joprojām gaida uz nopratināšanu vēl vienu ārzemnieku – ASV karavīru, kurš 2015.gada maijā uz Vidzemes šosejas izraisīja smagu avāriju, apdzenot automašīnas pa pretējo braukšanas joslu. Avārija kopumā cietuši pieci cilvēki, arī pats ASV karavīrs, kurš bija pie stūres, nonāca reanimācijā, taču drīz vien tika izvests no valsts.
Aptuveni pirms pusgada policija paziņoja, ka drīzumā visus šīs avārijas lietas materiālus nodos prokuratūrai, lai sāktu ASV karavīra kriminālvajāšanu, taču “Ličnoja delo” noskaidroja, ka tas nenotika.
“Materiāli joprojām ir izmeklēšanas stadijā. Visas iespējamas darbības un nepieciešamas ekspertīzes ir. Atlika nopratināt otru pusi, ASV pilsoni. Un, protams, tas nav vienas vai divu dienu jautājums. Tas jādara oficiāli. Policija ir sākusi procesu. Sagatavoti visi nepieciešamie dokumenti,” raidījumam pastāstīja policijas pārstāve Sintija Virse.
Tieši tāpēc, ka izmeklēšana oficiāli nav pabeigta, policija pagaidām neiepazīstina ar lietas materiāliem cietušos. Savukārt bez tiem cietušie nevar meklēt taisnību, sniedzot civilprasību par kompensācijas piedziņu ASV tiesā. Cietušā Vasīlija Grjazina tēvs Staņislavs mēģinājis to darīt, taču bez lietas materiāliem – pagaidām neveiksmīgi.
Saskaņā ar līgumu par NATO karaspēka statusu, ko Saeima ratificēja 2004.gadā, Latvijai ir tiesības saukt ārvalstu karavīrus pie atbildības par noziegumiem, kas pastrādāti Latvijas teritorijā, un uz šiem karavīriem atteicas gandrīz visas Latvijā spēkā esošo likumu normas. Taču šis līgums paredz arī vairākus izņēmumus sabiedroto karavīriem, tajā skaitā atbrīvošanu no migrācijas kontroles uz robežas. Šī norma ļauj bez šķēršļiem pamest valsti, un tad izmeklēšana jau kļūst sarežģītāka, lai gan šis pats lūgums paredz pusēm pienākumu sniegt palīdzību izmeklēšanā.
ASV vēstniecībā raidījumam “Ličnoje delo” sacīja, ka ASV prezidenta vēlēšanu un lielas slodzes dēļ ātri sniegt komentāru par situāciju nav iespējams. Savukārt Lielbritānijas vēstniecībā norādīja, ka britu Aizsardzības ministrija izmeklē incidentu ar britu karavīru.
Bet Latvijas Aizsardzības ministrija no komentāriem atturējās, norādot, ka abas lietas ir likumsargu kompetencē.
