Ziņots, ka Deividsons trešdien ieradās Latvijā, lai izzinātu, kā rit jautājums par īpašumu atdošanu ebrejiem, ko viņiem Otrā pasaules kara laikā atņēma nacistiskās Vācijas armija.
„Es neapsūdzu Latviju, ka tā ir atņēmusi šos īpašumus,” sacīja Deividsons. Viņš norādīja, ka ASV un viņš personīgi nav braucis uz Latviju, lai izteiktu kādu konkrētu priekšlikumu, lai liktu Latvijai izdarīt kādu lēmumu.
Vienlaikus Deividsons pauda, ka Latvijas valdībai un ebreju kopienai Latvijā ir jāvienojas par kārtību, kādā ebreju īpašumiem ir jānonāk viņu pēcteču vai organizācijas īpašumā. Tas būtu godīgi, norādīja sūtnis. Viņš atgādināja, ka citas valstis, kur ebreji zaudējuši savus īpašumus, šajās problēmas ir panākts atrisinājums. „Neviens nesaka, ka jums ir jādara tā, kā ir darījušas citas valstis,” uzsver Deividsons un piebilst: „Manuprāt, pārpratums ir tas [priekšstats], ka es te nāku un saku, kā ir jādara”.
Deividsons norādīja, ka ASV un Latvijas attiecības ir lieliskas, tomēr nekādas pretimnākšanas vai „balvas” par to, ka Latvija atradīs kopsaucēju sarunās ar ebreju kopienu, nebūs. Viņš norādīja, ka jautājumi ap holokaustu nav ASV prioritāte ārpolitikā, taču tā ir daļa no attiecībām ar Latviju.
Ziņots, ka jautājums ap nekustamajiem īpašumiem, kurus Otrā pasaules kara laikā nacistiskā Vācija atņēma ebrejiem jau gadiem ir aktuāls starp Latviju, ASV un ebreju kopienu ASV.
