Tieslietu ministra Jāņa Bordāna (VL – TB/LNNK) padomnieks Jānis Tomels norādīja, ka ASV ir kliedējusi Latvijas bažas par iespējamiem cilvēktiesību pārkāpumiem. „Šī vēstule ir atbilde uz Latvijas puses jautājumiem, vai tiešām ASV puse apsolās un garantē, ka šādas tiesības tiks garantētas. ASV puse kliedē bažas un norāda, ka tik tiešām to gatavi darīt, pieminot pat Eiropas Padomes konvenciju, kas attiecas uz šīm cilvēktiesībām,” norādīja Tomels.
Tāpat ASV esot apstiprinājusi, ka neiebildīs, ja Čalovskim būs vēlme izciest sodu Latvijā, nevis ASV.
Otrais būtiskākais aspekts ir ASV pastāvošā sodu summēšana, kas kopējo piespriesto sodu mēdz būtiski pagarināt. Tādēļ Latvijas puse vēlējās redzēt garantijas, ka Čalovskis notiesāšanas gadījumā tiks izdots soda izciešanai Latvijā. Tādā gadījumā viņam piespriestais sods varētu sarukt. Tieslietu ministra padomnieks apgalvo, ka arī šādas garantijas vēstulē ir: „Katrā gadījumā Latvijā viņš nevarētu sēdēt ilgāk par to soda atņemšanas laiku, kā tas ir paredzēts Latvijas likumdošanā.”
„Līdz ar to, ja viņš tiek notiesāts Amerikā, tad Latvijā tiesai vēlreiz jāskata un jāpiespriež Latvijas sodu sistēmai atbilstošais ieslodzījuma termiņš,” sacīja Tomels.
Čalovska advokāti ASV garantijas gan nav pārliecinājušas un viņa joprojām iebilst pret sava klienta izdošanu. Advokātu birojā “Borenius” šobrīd tiekot gatavots jau otrais pieteikums Satversmes tiesai par Čalovska izdošanu.
Viens no Čalovska aizstāvjiem, advokāts Saulvedis Vārpiņš, saka, ka vēstulē neesot nekādu īstu garantiju, ka Čalovskis notiesāšanas gadījumā varētu patiešām atgriezties Latvijā. „Nav iebilsts pret to, ka varēs. Bet nav pateikts, ka viņi garantē. Un, kā tas izklāstīts šajā LETAs paziņojumā, ka tas notiks atbilstoši Latvijas un ASV izdošanas līgumam. Savukārt, ja mēs paskatīsimies Latvijas un ASV izdošanas līgumu, tad tur ir norādīts, ka par to ir atsevišķi jāvienojas. Tātad, ASV norāda, ka, protams, līgumā ir paredzēta vienošanās iespēja. Tātad, pienāks tas brīdis un tad vienosimies. Bet man tīri kā cilvēka jautājums, kā advokāta jautājums šeit varbūt retorisks: vai skudra ar lāci var vienoties?” skaidro Vārpiņš.
Kad valdība varētu lemt par Čalovska izdošanu vēl nav zināms. Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičš (RP), kur iepriekš iebilda pret tā saucamā Imantas hakera izdošanu, šobrīd komentāros ir piesardzīgs un saka, ka situācija ir jāizanalizē.
Jau ziņots, ka Satversmes tiesa iepriekš neierosināja lietu pēc Čalovska konstitucionālajām sūdzībām. Tieslietu ministrija jau iepriekš pauda, ka Latvijai būtu jāizdod Čalovskis, savukārt Ārlietu ministrija un tiesībsargs iebilda pret šādu rīcību.
Čalovskis tika aizturēts decembrī Rīgā. Pārējie apsūdzētie ir Krievijas pilsonis Ņikita Kuzmins un Rumānijas pilsonis Mihajs Jonuts. Visi ir apsūdzēti par vīrusa „Gozi” izplatīšanu visā pasaulē. Šis vīruss palīdzēja iegūt informāciju, tostarp paroles, kas ļāva iekļūt banku kontos.
Ja Latvija izdos Čalovski ASV, tad viņam var draudēt pat 67 gadu ilgs cietumsods.
