"ASV izprot šī brīža ģeopolitisko situāciju un Krievijas draudus Eiropas drošībai. To apliecina gan ASV lēmums šogad palielināt atbalstu Baltijas valstu militāro spēju stiprināšanai, gan jau iepriekš ASV apstiprinātais plāns tuvākajos gados paplašināt militāro klātbūtni mūsu reģionā. Tas ir būtiski ne tikai Latvijas, bet visa Baltijas reģiona aizsardzībai," pēc tikšanās ar ASV vēstnieku Latvijā Džonu Kārvailu atzina aizsardzības ministre Ināra Mūrniece (Nacionālā apvienība).
Pagājušā gada nogalē ASV Kongress apstiprināja 225 miljonu ASV dolāru finansējumu 2023. fiskālajam gadam visām trim Baltijas valstīm Baltijas Drošības iniciatīvas (Baltic Security Initiative) ietvaros, kas tiks novirzīts militāro spēju attīstībai. Salīdzinājumam – 2022. fiskālajam gadam Baltijas Drošības iniciatīva paredzēja 150 miljonus ASV dolāru.
Tāpat jau vēstīts, ka ASV ir apstiprinājusi plānus militārās klātbūtnes stiprināšanai Baltijas valstīs, kas paredz, ka rotācijas kārtībā bez pārtraukumiem Latvijā uzturēsies ASV karavīri un militārās tehnikas vienības.
Plānots, ka Latvijā tuvākajos gados ASV nodrošinās vienību klātbūtni rotācijas kārtībā gan Ādažu, gan Lielvārdes militārajās bāzēs.
Tas sniegs būtisku ieguldījumu atturēšanā un aizsardzībā, kā arī uzlabos savstarpējo savietojamību starp Latvijas un ASV bruņotajiem spēkiem.
Paredzēts, ka sākotnēji Latvijā uzturēsies ASV artilērijas un aviācijas vienības, un tas saskan ar Nacionālo bruņoto spēku izvirzītajām aizsardzības spēju vajadzībām.
ASV prezidents Džo Baidens pagājušā gada jūnijā, piedaloties NATO samitā Madridē, pamatojoties uz Krievijas atkārtoto iebrukumu Ukrainā, pauda gatavību stiprināt ASV militāro klātbūtni NATO alianses austrumos.
