Ja Bilingslijs līdz šim Latvijā viesojās, lai runātu par cīņu pret naudas atmazgāšanu, tad trešdienas vizītē ASV vēlmju saraksts tika papildināts. “Iemesls, kāpēc esmu atbraucis, ir tādēļ, ka mums kā NATO sabiedrotajiem ir cieša sadarbība. Man ir pārliecība, ka no mūsu skatu punkta [Latvijas] finanšu ministre [Dana Reizniece-Ozola] veic lielisku darbu. Mums bija diskusija par daudzām lietām. Tostarp mēs arī apspriedām Irānu kā daļu no mūsu divpusējām transatlantiskajām attiecībām,” norāda Bilingslijs.
“Vairāk par Irānu runājām tādā starptautiskā kontekstā, ES pozīcijā,” saka Reizniece-Ozola. “Šobrīd vecās ES dalībvalstis mēģina atrast veidu, kā ar Irānu sadarboties, tajā skaitā dodot mandātu vai pat uzdevumu Eiropas Investīciju bankai investēt Irānā. Tad ASV puses lūgums bija Latvijai iestāties pret šādām idejām, ņemot vērā, ka sankcijas pret Irānu būs nopietnas un tādā veidā mēs arī Eiropas līmeņa finanšu institūcijas varam apdraudēt,” norāda ministre.
Ko varētu nozīmēt šis lūgums un kā to tulkot, to Latvijas Televīzijai nedz Finanšu, nedz Ārlietu ministrijas nespēja atbildēt, liekot viedokli jautāt viena otrai.
Ārpolitikas eksperti uzskata - šādi ASV “zondē” noskaņojumu ES perifērijā, jo centrālās valstis Vācija un Francija kategoriski iebilst pret sankciju atjaunošanu. “Mēs kā Latvija esam grūtā situācijā, jo tas ir jautājums par morālu izvēli amorālā situācijā. Abi ir partneri, un mēs esam spiesti izvēlēties starp abiem šiem partneriem, un tā ir ļoti nepateicīga situācija,” vērtē Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks Aldis Austers.
Ja Irāna Latvijas ārējo tirdzniecības partneru vidū ieņem tikai 102. vietu, tad Vācijas un Francijas intereses ir prāvākas. Īsi pēc sankciju atcelšanas Irāna Eiropas aviācijas gigantam “Airbus” pasūtīja 100 jaunas pasažieru lidmašīnas. Līguma kopējā vērtība svārstās no 15 līdz 17 miljardiem eiro. Saeimas Ārlietu komisijā kā koalīcijas, tā opozīcijas deputātu viedoklis šajā jautājumā ir vienots. “No vienas puses, tas mani nepārsteidz, no otras puses, man ir ļoti žēl, ka mums ir šādas domstarpības. Te mums ir jāturas kopā ar pārējām valstīm ES un jāatrod risinājums. Jācer, ka amerikāņus var pārliecināt mainīt savu viedokli,” pauž Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Ojārs Kalniņš (“Vienotība”) .
Viņu papildina Sergejs Potapkins (“Saskaņa”), vēl viens Ārlietu komisijas deputāts. “Es domāju, ka tas kopš 2004. gada ir mūsu stratēģiskā izvēle. Mēs neesam ne 51., ne 52. štats, bet esam ES valsts,” norāda Potapkins.
Eksperti nedomā, ka, Latvijai izvēloties ES pozīciju, ASV varētu pēkšņi atteikties no reģiona drošības garantijām, lai gan aizrādījumi būs. Viens gan ir skaidrs - līdzīgi kā Krievija, ASV attiecībās ar Eiropu sākusi izmantot politiku “skaldi un valdi”.
KONTEKSTS:
ASV prezidents Donalds Tramps 8.maijā paziņoja, ka ASV izstāsies no 2015.gadā noslēgtā Irānas kodollīguma. Tādēļ tiks atjaunotas visas iepriekš noteiktās sankcijas pret Irānu. No šīm sankcijām var ciest Eiropas Savienības valstu firmas, kurām ir darījumi ar Irānu.
Pēc Trampa teiktā, Irānas kodollīgums bija "briesmīga, vienpusēja vienošanās", kas balstīta uz meliem. Vienošanās apturēja Irānas kodolprogrammas attīstību apmaiņā pret tai noteikto sankciju atcelšanu.
Šo vienošanos parakstīja septiņas valstis, tajā skaitā ASV, Ķīna, Krievija, Lielbritānija, Francija un Vācija. Šīs valstis aicinājušas Trampu neizstāties no vienošanās, norādot, ka tas būtu zaudējums visiem.
