ASV vienmēr iestāsies par Latviju, tās brīvību un teritoriālo nedalāmību. NATO militārā alianse ir kļuvusi daudz spēcīgāka kopš Krievijas sāktā kara Ukrainā. NATO vienlīdz aizstāvēs visus savus locekļus. Un alianses austrumu flanga, tai skaitā Baltijas aizsardzības spēju nostiprināšana turpināsies, tāpat kā atbalsts Ukrainai. Tie ir galvenie vēstījumi no Ostina, ko viņš pauda vizītes laikā Latvijā.
"Mēs saglabāsim savu klātbūtni Baltijā, tostarp Latvijā, pastāvīgi un rotācijas kārtībā. Mēs nevēlamies konfrontāciju un neradām draudus Krievijai," teica Ostins.
"Mūsu pastiprinātā klātbūtne atspoguļo mūsu nopietno apņemšanos ievērot NATO līguma 5.pantu, kas nosaka, ka uzbrukums vienam sabiedrotajam ir uzbrukums visai aliansei. Tāpēc mēs esam gatavi reaģēt daudz ātrāk un noteiktāk uz drošības izaicinājumiem šodien un nākamajos gados," norādīja Ostins.
Iepriekš viņš apmeklēja Lielvārdes militāro lidlauku, kur apsolīja: "Ja kaut kas notiks, ja tiks apdraudēta neatkarīgās Latvijas teritorija, mēs būsim šeit un sadarbosimies ar mūsu partneriem."
Ostins norāda, ka rotācijas kārtībā Baltijā varētu izvietot amerikāņu karavīrus no ASV karaspēka brigādēm, kuru pastāvīgā dislokācijas vieta ir Rumānijā un citās Eiropas valstīs, bet nepieciešamības gadījumā iespējama arī karavīru nosūtīšana pa tiešo no ASV.
"Pirmkārt - tas ir apliecinājums tam, ka ASV pilnībā saprot to drošības situāciju, kas ir pašlaik uz Latvijas robežām, kas ir Baltijā. Otrām kārtām - ASV ir gatavas dot vairāk, būt vairāk šeit klāt. Palīdzēt vairāk gan finansiāli, gan militāri," secina Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks.
Pentagons vēsta, ka šī ir pirmā ASV aizsardzības ministra vizīte Latvijā kopš 1995. gada, kad Bila Klintona prezidentūras laikā Latviju apmeklēja toreizējais aizsardzības ministrs Viljams Perijs.
Ostins ieradās Rīgā otrdien pēcpusdienā, bet trešdien viņš aizvadīja divpusējas tikšanās ar Valsts prezidentu Egilu Levitu, Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu un aizsardzības ministru Arti Pabriku.
Tiekoties ar Levitu, Ostins apstiprināja, ka NATO dibināšanas līguma 5. pants ir svēts un visas NATO dalībvalstis ir vienlīdzīgas – uzbrukums vienai valstij nozīmē uzbrukumu visai aliansei.
Valsts prezidents Egils Levits, tiekoties ar ASV aizsardzības sekretāru Loidu Ostinu, pateicās ASV par apņemšanos turpināt nostiprināt reģionālo klātbūtni Baltijas valstīs, kas ir nopietns apliecinājums #NATO solidaritātei.
— Valsts prezidenta kanceleja (@Rigas_pils) August 10, 2022
➡️ https://t.co/WNoYHG0Def pic.twitter.com/VhCIUjToyC
Latvijas premjers Krišjānis Kariņš trešdien, tiekoties ar Ostinu, pārrunāja Latvijas un ASV divpusējo sadarbību drošības jomā un tās tālāko stiprināšanu, NATO samitā Madridē pieņemto lēmumu iedzīvināšanu un atbalsta turpināšanu Ukrainai cīņā pret Krievijas militāro agresiju.
"Latvija un ASV ir cieši sabiedrotie, kurus vieno kopīgas vērtības – brīvība, demokrātija un likuma vara. Mēs esam cieši sabiedrotie gan labos, gan sliktos laikos.
Arī šobrīd, kad Krievija īsteno brutālu karu Ukrainā, mēs ar ASV esam vienoti, strādājot pie NATO stiprināšanas un atbalsta sniegšanas Ukrainai," tikšanās laikā uzsvēra Kariņš.
Kariņš pateicās par ASV ilgstošo atbalstu Latvijas un Baltijas reģiona drošības stiprināšanā, kopš 2014. gada nodrošinot ASV karavīru klātbūtni Latvijā un cieši sadarbojoties ar Latvijas Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem mācībās un militāro speciālistu apmācībā ASV.
Puses pārrunāja arī divpusējās sadarbības stiprināšanas iespējas, tostarp bruņojuma iegādē – Latvija no ASV ir iegādājusies "Black Hawk" helikopterus, kā arī plāno iegādāties "HIMARS" raķešu artilērijas sistēmas. Tikšanās laikā Kariņš un Ostins pārrunāja arī NATO samita Madridē pieņemtos nozīmīgos lēmumus Austrumu flanga stiprināšanai.
Aizsardzības ministrs Pabriks norādīja, ka Latvija vēlētos, lai šeit biežāk ierastos ASV armijas vienības un aizvadītu kopīgus treniņus ar mūsu karavīriem. Tāpat Latvijas interesēs būtu lielāks ASV finansiālais atbalsts, lai mūsu valsts varētu iegādāties sev nepieciešamo militāro aprīkojumu.
"Mūsu prioritātes ir ļoti skaidras. Mums ir nepieciešama amerikāņu raķešu artilērija. Mēs redzam, ka tā tiek ļoti labi izmantota, lai aizsargātu Ukrainas suverenitāti un brīvību.
Mums ir nepieciešama pretgaisa aizsardzības sistēmas un, protams, krasta aizsardzības sistēmas, jo mums ir diezgan gara piekraste. Šīs ir mūsu prioritātes un mēs ceram uz labu sadarbību ar ASV," sacīja Pabriks.
Kariņš uzsvēra, ka Latvija turpina attīstīt aizsardzības spējas, kas stiprinās gan Latvijas, gan Baltijas reģiona drošību – valdība un Saeima ir lēmusi par aizsardzības finansējuma palielinājumu ar mērķi trīs gadu laikā sasniegt kopējo finansējumu 2,5% apmērā no IKP.
Tas sekmēs nepieciešamā bruņojuma iegādi, jauna militārā poligona izveidi un armijas kaujasspēju stiprināšanu. Tāpat tika pārrunāta aktuālā situācija Ukrainā un nepieciešamība turpināt sniegt visa veida atbalstu Ukrainai cīņā pret Krievijas militāro agresiju.
Ostins un Levits tikšanās laikā bija vienisprātis, ka Krievijas karš Ukrainā ir ne vien militārs, bet arī ideoloģisks un informatīvs, ko vada imperiālistiskas vēlmes nostiprināt dominanci Eiropā.
Tādēļ jo īpaši svarīga ir Madridē apstiprinātā jaunā NATO Stratēģiskā koncepcija, ar ko tiek mainīti NATO atturēšanas un aizsardzības politikas pamati un kas paredz visaptverošu un koordinētu pieeju NATO Austrumu flanga un īpaši Baltijas valstu aizsardzības stiprināšanai.
Ostins atgādināja, ka nesenajā NATO dalībvalstu vadītāju sanāksmē Madridē sabiedrotie Krieviju atzina par visnozīmīgāko draudu drošībai, mieram un stabilitātei Eiropā.
"Krievijas prezidents Putins domāja, ka viņš var sašķelt NATO sabiedrotos ar savu agresiju. Bet patiesībā viņš sasniedza pretējo – NATO alianse ir vienotāka un spēcīgāka nekā jebkad agrāk.
ASV prezidents Džo Baidens vakar apstiprināja Zviedrijas un Somijas uzņemšanu aliansē. Un mēs mudinām arī pārējos sabiedrotos pēc iespējas ātrāk noslēgts ratifikācijas procesu," sacīja Ostins.
Ostinam, kā zināms, ir izdevies sapulcināt savus kolēģus no aptuveni 50 valstīm, kas vēlas atbalstīt Ukrainu.
"Katru nedēļu, dažkārt divreiz nedēļā mēs runājam ar Ukrainas aizsardzības ministru Reznikovu. Runājam par kara gaitu un to, kādas ir pašreizējās vajadzības un kas vajadzīgs nākotnē, lai būtu veiksmīgi," stāsta Ostins.
Ostina vizīte apliecina, ka ASV ir Latvijas drošības garants un galvenais stratēģiskais partneris, sarunā ar Latvijas Radio sacīja ASV ārpolitikas pētnieks Mārtiņš Hiršs.
Viņš uzsver, ka ASV kopš 2014. gada, kad Krievija anektēja Krimu un iebruka Ukrainā, īsteno Krievijas atturēšanas politiku Eiropā.
"Amerikāņi ir izvietojuši gan karavīrus, gan aprīkojumu mūsu reģionā, lai varētu reaģēt, ja kaut kas notiek. Arī Latvijā ir gan helikopteri, gan citas ASV bruņojuma vienības, kuras ir gatavas mācīties kopā, gan arī potenciāla konflikta gadījumā reaģēt, lai sūtītu Krievijai spēcīgu signālu, ka viņi ir gatavi jebkādiem draudiem no Krievijas," sacīja Hiršs.
Hiršs piebilst, ka Ostina vizīte Latvijā ir vēl viens atgādinājums Krievijai, ka ASV nepieļaus mēģinājumus apdraudēt savus sabiedrotos.
KONTEKSTS:
Vizītē Latvijā ieradies ASV aizsardzības ministrs Loids Ostins. Latvijas Aizsardzības ministrija ziņo – Pentagona vadītāja mērķis ir apstiprināt ASV apņemšanos aizstāvēt visus sabiedrotos, uzturot pastāvīgu militāro klātbūtni Latvijā un Baltijas reģionā.
NATO valstu līderi jūnija beigās Madridē notikušajā samitā vienojās izveidot armijas brigādi katrā no Baltijas valstīm un palielināt kopējo ātrās reaģēšanas spēku apjomu līdz vairāk nekā 300 000 karavīru. Arī ASV prezidents Džo Baidens paziņojis par plāniem palielināt amerikāņu karaspēka daudzumu Eiropā.
Nākamais NATO līderu samits notiks 2023. gadā Lietuvas galvaspilsētā Viļņā.
