“Var, protams, lepoties, ka ir piešķirts šāds nosaukums, mēs esam ievēroti arī šajā jomā. Ne jau visām valstīm pasaulē tika piešķirts šāds godpilns pasākums, bet gan valstīm, kuras reāli iespaido astronomijas attīstību. Līdz ar to mēs esam atzīti šādā jomā pasaulē, un, protams, tas ir liels notikums,” norādīja Eglītis.
Starptautiskā Astronomijas savienība savā 100 gadu jubilejā dalībvalstīm, tai skaitā Latvijai, devusi iespēju izvēlēties valstij svarīgu un nozīmīgu nosaukumu zvaigznei un tās pavadonei – planētai.
Lai turpmāk tā būtu atpazīstama ar vārdu, nevis pamatkatalogā esošo numuru HD118203, visas vasaras garumā sabiedrība varēja iesniegt savus variantus.
Latvijas Astronomijas biedrības projektu vadītājs Mārtiņš Gills atklāja, ka “ļoti daudzos variantos tika piedāvāti vārdi Laima, Laimdota, Laima, Māra, bija Ūsiņi”.
“Sākotnēji no tiem priekšlikumiem vairāk nekā puse bija saistīti ar mitoloģiskiem tēliem vai etnogrāfiskiem, vai tautiskiem tēliem, vai varētu teikt, dievībām,” stāstīja Gills.
“Mēs saņēmām vairāk nekā 100 priekšlikumu. Vārdi nedrīkstēja būt saistīti ne ar politiku, ne ar komercdarbību, ne ar dzīvām personām. Diemžēl arī ar personām, kuras ir dzīvojušas pēc 1919. gada, jo ir tāds 100 gadu embargo, lai saprastu, vai šis cilvēks bija labs vai nebija labs,” stāstīja GIlls.
No piedāvātajiem variantiem izvēlēti 10, un par tiem arī noticis Astronomijas biedrības rīkotais balsojums, kurā piedalījušies 2040 cilvēku. Absolūtais vairākums atbalstījis ideju, ka zvaigzne jānodēvē “Liesmas” vārdā, bet pavadošā planēta jeb astronomu vārdiem “citplanēta” - par “Staburagu”.
Latvijas zvaigzne debesīs izvietojusies tā, lai ikkatram Latvijas iedzīvotājiem vai viesim būtu apskatāma visa gada garumā. Tomēr Liesmu un Staburagu ar neapbruņotu aci nemaz nevarēs redzēt, jo zvaigznei ir 8. zvaigžņu lielums, tas nozīmē, ka tā ir nedaudz par vāju, lai labos, tumšos apstākļos varētu saskatīt ar neapbruņotu aci. Cilvēka acs var saskatīt līdz 6. zvaigžņu lielumam.
Ir zināms, ka zvaigzne ''Liesma'' ir lielāka nekā Saule un fizikāli pieder submilžu kategorijai, savukārt citplanēta ir atklāta vien 2004. gadā - tā ir divas reizes masīvāka par Saules sistēmas lielāko zvaigzni Jupiteru un atrodas ļoti tuvu pašai zvaigznei, tāpēc tā īsti nav redzama.
“Tā ir liela planēta, faktiski gāzveida planēta. Līdz ar to tādas civilizācijas tur varētu nebūt, jo Jupitera tā saucamās planētas atrodas ārpus tās zonas, kur varētu būt dzīvība,” stāstīja Ilgmārs Eglītis.
“Iespējams, pie Liesmas vēl ir mazākas planētas, bet, iespējams, tās vēl nav atklātas, jo attālums ir iespaidīgs,” piebilda astronoms.
Jaunā Latvijas zvaigzne no mūsu planētas atrodas nepilnu 300 gaismas gadu attālumā.
“Lai tur kādu kosmisko aparātu aizsūtītu vai arī lai saņemtu potenciāli kādu radio signālu, ir jāpaiet gandrīz 300 gadiem, kamēr šis radio signāls līdz mums atnāk. Tāpēc teorētiski kaut kāda komunikācija ar to zvaigzni nav iespējama,” skaidroja Latvijas Astronomijas biedrības projektu vadītājs Mārtiņš Gills.
