Lietuvas pierobežā, ceļa Bukaiši-Ceļmalnieki malā garāmbraucējus jau gandrīz astoņdesmit gadus priecēja krāšņu koku rinda, ko savām rokām un tolaik uz savas zemes stādījusi ''Ciedru '' māju vecākā paaudze. Otrā pasaules kara laikā koki papostīti, bet tādu postažu kā tagad sirmais kungs, ''Ciedru'' saimnieks Edvīns Lillais neesot redzējis.
“Mēs pa istabu dzīvojām, bet, kad izgājām ārā, ieraudzījām, ka ceļa galā jau zāģē kokus. Brālis stādīja te tos ozolus. Tad ap 1943. gadu es un māsa stādījām tos bērzus. Tagad es no savas dzimtas esmu palicis vienīgais,” stāstīja Lillais.
No zāģeru rokas krituši gan bērzi, gan kļavas, gan liepas, gan ozoli.
Uzņēmums “Latvijas Valsts ceļi” (LVC) skaidroja, ka darbi esot “apauguma likvidējums ceļu zemes nodalījuma joslā”, jo ceļš esot kļuvis bīstams satiksmei. Lēmumu par konkrēto darbu izpildi pieņem attiecīgā LVC nodaļa, apsekojot ceļus un konstatējot reālo situāciju dabā.
LVC Dobeles nodaļas vadītājs Arnis Paegle norādīja, ka koku nozāģēšanu saskaņoja novads.
Tērvetes novada būvvaldes vadītāja Linda Mierlauka savukārt stāstīja, ka, saskaņojot zāģēšanu, nebija zināms, ka “ceļa apaugums” ir astoņdesmitgadīgie koki. “Tā ir diezgan formāla informatīva vēstule, lai pašvaldība zinātu, ka tās teritorijā konkrētajā teritorijā tiks veikta apauguma noņemšana. Protams, ka visas puses rēķinās ar to, ka tas notiks atbilstoši likumdošanai un veselajam saprātam,” norādīja Mierlauka.
Šoreiz gan bijusi mutiska vienošanās ar pašvaldību ozolus necirst, kas nav ievērota. Uzņēmējs ''JP Koki'' savu vainu šajā jautājumā atzīst.
Un turklāt zemes robežas ir iezīmētas deviņdesmitajos gados, no ceļa ass līdz kupicām ir nedaudz mazāks attālums nekā 9,5 metri, kas ir paredzēts šīs kategorijas ceļam. Tāpēc ir nozāģēts zināms skaits koku teritorijā, kas ir jau privātīpašumā.
LVC norādīja, ka robežzīmju atrašanās dabā bija jāprecizē un ar zemes īpašniekiem jāsaskaņo uzņēmējam, bet, ja līgumā noteiktās saistības nav ievērotas, tikšot sastādīts akts, pēc kura konkrētais uzņēmējs pie darbiem ceļa joslas attīrīšanā netikšot pielaists.
Līgumā ar zāģētāju norādīts, ka uzņēmējs var paturēt no apauguma iegūto biomasu.
SIA ''JP Koki'' valdes priekšsēdētājs Jānis Podiņš skaidroja, ka kokus nodod kā materiālu, “tā ir mana alga, mana atlīdzība no LVC, jo es no viņiem nevienu santīmu nedabūju”.
“Nu, biomasa.. Jūs to variet definēt, kā gribiet. Nodalījuma joslā ir “Valsts ceļu” īpašums, un pie valsts ceļiem nav mežs, viņiem ir apaugums,” sacīja Podiņš.
Valsts meža dienesta Zemgales virsmežniecības jurists Māris Vaitekūns skaidroja, ka “apaugumu definīcijas jau īsti nekur nav”.
“Ar apaugumu parasti cilvēki saprot, ka tie ir krūmi kaut kādi. Koks ir un paliek koks, arī atbildība ir par augoša koka ciršanu,” sacīja Vaitekūns.
Gan LVC, gan Valsts mežu dienests norāda, ka koku zāģēšanas kārtību šajā gadījumā reglamentējot valdības noteikumi par koku ciršanu ārpus meža.
Bet līgumā ar zāģētāju ir vēl trīs ceļi citos novados, kuros noņemts apaugums, un shēma ir līdzīga. Par nodarītajiem zaudējumiem viens no mežu īpašniekiem uzrakstījis iesniegumu Valsts policijā.
