Plānotajā Valsts aizsardzības dienesta likumā sava loma atvēlēta arī ģimenes ārstiem, kuriem būtu jāizvērtē savas prakses pacientu-iesaucamo atbilstība dienestam. Tikmēr ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Sarmīte Veide saka – šādu ierosinājumu pirmo reizi dzirdot no medijiem, jo pati ministrija ar ģimenes ārstiem šo jautājumu nav nedz pārrunājusi, nedz saskaņojusi.
"To mēs pirmo reizi dzirdam no jums – no preses. Tas ir interesanti, jo mēs netiekam pieaicināti. Otrs ir tas, ka tas mums būs atkal jauns pienākums. Mums jau šobrīd ir slogs palielināts, un mēs jau šobrīd domājam, kā pagarināt pieņemšanu. Tas ir diezgan nereāli uzlikt šādu papildu funkciju. Mēs pilnīgi nealkstam vēl papildu funkcijas, mums nav tik daudz resursu, lai mēs ar esošajām tiktu galā," sacīja Veide.
Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons skaidroja, ka šobrīd likums ir vien izstrādes stadijā un vēl nenosaka ģimenes ārstiem papildu pienākumus. Taču Garisons uzskata, ka ģimenes ārstiem tomēr būtu jāuzņemas arī šis darbs.
"Skatoties no citu valstu pieredzēm, man liktos ļoti dīvaini, ja mēs radītu jaunu sistēmu. Manā izpratnē ģimenes ārsts tomēr pazīst savu pacientu. Protams, ja būs tāda pretestība, tad mēs skatīsimies alternatīvos variantus, bet tad man ir jautājums, vai kaut kas nav kārtībā ar mūsu veselības aprūpes sistēmu," pauda AM valsts sekretārs.
Neskatoties uz savstarpējām nesaskaņām un neskaidrībām Aizsardzības ministrijas un ģimenes ārstu starpā, savu vērtējumu par potenciālo ministrijas iecerēto kārtību izteicis arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB).
KNAB politikas plānošanas un komunikācijas pārvaldes priekšniece Anna Aļošina norādīja – nenoliedzami situācijā, ja par konkrēta cilvēka atbilstību dienestam lems ģimenes ārsts, pastāv atsevišķi korupcijas riski, par kuriem jādomā.
"Ir jābūt noteiktām vienotām prasībām vai vienotiem kritērijiem, lai ģimenes ārsts varētu pieņemt lēmumu par dienestā iesaucamā jaunieša veselības stāvokli.
Tātad, lai izvairītos no dažādām interpretācijas situācijām vai nevienlīdzīgas attieksmes radīšanas situācijām. Otra lieta, kuru mēs redzam kā labu mehānismu, ka ģimenes ārstu pieņemto lēmumu pēcpārbaudes process būs," sacīja Aļošina.
Tomēr KNAB kopumā uzteica Aizsardzības ministrijas rīcību, kura jau sākotnēji arī pati vērsusi uzmanību uz iespējamiem korupcijas riskiem un domājusi, kā tos mazināt.
Savukārt Ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Sarmīte Veide daudz detalizētāk jautājumu par iespējamo korupciju nevarēja komentēt. Viņa gan norādīja, ka gadījumā, ja ārsti būtu iesaistīti ministrijas provizoriskā likuma izstrādē, tad par šiem jautājumiem noteikti būtu domāts kopā.
KONTEKSTS:
Aizsardzības ministrija rosina no 2023. gada pakāpeniski 5 gadu laikā ieviest obligātu Valsts aizsardzības dienestu. No 2023. gada 1. janvāra pirmajā posmā dienestam varētu pieteikties brīvprātīgi. Plānots, ka pēc piecu gadu pārejas perioda dienests būs obligāts vīriešiem vecumā no 18 līdz 27 gadiem. Dienestā iecerēts iesaukt arī ārvalstīs mītošos pilsoņus, un pie atbilstoša finansējuma piešķiršanas dienests varētu būt obligāts arī sievietēm.
Ministrijas piedāvājums paredz iespēju izvēlēties vienu no četriem dienesta veidiem: valsts aizsardzības dienests, Zemessardze (līgums uz 5 gadiem, 20 dienas gadā), vada komandiera kurss augstskolā, alternatīvais dienests.
