Vairāki Latvijas žurnālisti sociālajos tīklos pauduši neizpratni par tieslietu ministra Jāņa Bordāna (Jaunā konservatīvā partija) rosinājumu likumā noteikt, ka UR pastāvīgu piekļuvi reģistrācijas lietas nepubliskajai daļai var saņemt tad, ja žurnālists iesniedzis Latvijā akreditētas komunikācijas studiju programmas direktora atsauksmi par to, ka strādā pētnieciskajā žurnālistikā un viņa darbs atbilst labajai praksei.
Latvijas Žurnālistu asociācijā skaidroja, ka izmaiņas ir uz labo pusi, jo pēdējos divus gadus UR nepubliskās daļas dokumenti – piemēram, uzņēmumu dibināšanas dokumenti vai tā sauktie skenētie dokumenti – žurnālistiem nav pieejami vispār. Pamatojums – tie var saturēt komercnoslēpumu, personas datus un citu nepubliskojamu informāciju.
„Jau labu laiku šādi dati ir ierobežotas pieejamības informācija, un mēs kā pētnieciskie žurnālisti ar tiem nekā nevaram strādāt. Ilgu laiku notika pārrunas starp žurnālistu pārstāvjiem, Tieslietu ministriju un Uzņēmumu reģistru, lai kaut kādā veidā vismaz pētnieciskajiem žurnālistiem atļautu pieeju šiem datiem. Iepriekš žurnālistiem vajadzēja pieprasīt katru atsevišķo dokumentu vai informāciju par katru uzņēmumu. Protams, tas pētniecisko žurnālistu darbību ierobežotu.
Tāpēc, lai vismaz pētnieciskajiem žurnālistiem dabūtu neierobežotu piekļuvi pie šiem datiem, diemžēl bija jāiet uz kompromisiem.
Un šis tad ir tas kompromiss. (..) Vai tas ir ideāls risinājums? Protams, nē. Ideāls risinājums būtu tad, ja šī informācija būtu pieejama visiem. Bet diemžēl esošajā situācijā citādu risinājumu sarunās ar Tieslietu ministriju un Uzņēmumu reģistru panākt nebija iespējams,” stāstīja Dragiļeva.
