Dienas ziņas

Zemessardzes 4. Kurzemes brigādei – 30

Dienas ziņas

Jūrmalā cīnās ar graustu īpašniekiem

Pašvaldībās sāk ukraiņu izlikšanu no tūrisma mītnēm

Asociācija: Latvijas pilsētās tūrisma mītnes sāk izlikt Ukrainas bēgļus

Vairākās pilsētās sākta Ukrainas bēgļu izlikšana no tūrisma mītnēm un līgumu laušana, atklāja Latvijas Lielo pilsētu asociācijā. Bēgļu pārvietošana saistīta ar to, ka no 1. jūlija valsts finansējums viena cilvēka izmitināšanai mēnesī samazināts līdz 100 eiro. Iepriekš samaksa bija līdz 15 eiro dienā, bet nu tās būs virs trim eiro dienā. Privātais sektors par šādu cenu izmitināt cilvēkus tūrisma sezonā nav ar mieru.

Šonedēļ par iespējamību, ka daļa Ukrainas kara bēgļu varētu palikt uz ielas, brīdināja Rīgas dome. Izmaiņas stāsies spēkā no piektdienas, 1. jūlija, un trauksmi ceļ arī citās pilsētās. Tie esot vien izņēmuma gadījumi, kad uzņēmēji gatavi turpināt sadarbību.

“Vairāki uzņēmēji šobrīd atsaka, uzsaka šos līgumus. Un šodien ir jau informācija par pirmajām pilsētām, kur Ukrainas kara bēgļi tiek likti ārā no viesnīcām, hosteļiem. Šī situācija būtiski saasinās. Šobrīd jau lēmumi pašvaldībās tiek pieņemti. Tiek apturēta bēgļu uzņemšana,” zināja teikt Latvijas Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors Viktors Valainis (Zaļo un zemnieku savienība).

Kā piemēru Valainis minēja Daugavpili, kur pašvaldība meklē kompromisu ar universitāti. Telpas, uz kurām cilvēki pašlaik tiekot pārvietoti, neesot nosaucamas par komfortabliem un cilvēciskiem apstākļiem dzīvošanai.

Citviet pilsētās, kur ir augstskolas vai profesionālās skolas, bēgļi izmitināti dienesta viesnīcās, bet vien līdz septembrim, kad atgriezīsies studenti. No pārvietošanas uz sporta hallēm un skolām vēl izvairoties.

Pašvaldības lūdz palielināt valsts atbalstu vai veidot stratēģiskas rezerves bēgļu izmitināšanai.

Ar ukraiņu izmitināšanu saistītās problēmas pārrunātas Latvijas Lielo pilsētu asociācijas sanāksmē, uz kuru tika aicināts arī iekšlietu ministrs Kristaps Eklons.

“Sporta zālē normālā kārtā cilvēki nedzīvo. Mums nāksies celt [atbalstu] pašvaldībām kaut kādā mērā, bet pilnīgi noteikti ne visām. Mums nāksies kaut kādus risinājumus meklēt, lai varētu atbalstīt. Varbūt ne šobrīd, bet pēc tam meklēt veidus, kā kompensēt pašvaldībai. Te sanāk drusku spekulācijas no manas puses. Ja nu es pateikšu kādu no risinājumiem, bet pēc tam tiks pieņemts kāds cits,” pauda iekšlietu ministrs Kristaps Eklons.

Savukārt ilgtermiņa plāns ministra ieskatā neesot pareizākais risinājums, jo situācija ir mainīga un labāk to koriģēt atbilstīgi vajadzībām. Tiesa, pārāk biežas izmaiņas pašvaldības kritizē.

KONTEKSTS:

No 1. jūlija, kad stāsies spēkā samazinātais atbalsts par Ukrainas bēgļu izmitināšanu, cita mītnes vieta būs jāmeklē aptuveni 3000 bēgļiem, paziņojusi Latvijas Pašvaldību savienība (LPS).

LPS norādīja, ka ne tikai Rīgā, bet arī daudzās citās pašvaldībās ir sasniegtas bēgļu izmitināšanas kvotas. Tāda situācija ir Rēzeknē, Rēzeknes novadā, Saulkrastu, Tukuma, Varakļānu, Siguldas un citos novados.

Kopumā kopš Krievijas sāktā kara Ukrainā līdz šim Latvijā reģistrēti aptuveni 32 000 Ukrainas civiliedzīvotāju, bet teju 26 000 bēgļu izsniegti uzturēšanās dokumenti ar tiesībām uz nodarbinātību, liecina Iekšlietu ministrijas apkopotā informācija.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt