ĪSUMĀ:
- Ekonomikas ministrija drošas iepirkšanās kampaņā izlēma nerīkot iepirkumu konkursu, bet gan pati uzrunāt sešas reklāmas aģentūras.
- Konkursa aizkulises: sešas reklāmas aģentūras kādas februāra piektdienas pēcpusdienā saņēma e-pastu ar aicinājumu piedalīties tirgus izpētē.
- Zemo aktivitāti iespējams skaidrot ar kampaņas budžetu - 120 tūkstoši eiro, kas reklāmas aģentūrām nešķiet pievilcīgs.
- Arī Valsts kanceleja iecerējusi vairākas aktivitātes, tostarp veidot integrētu komunikācijas kampaņu par 330 tūkstošiem eiro.
- Pērn Covid-19 krīzes seku mazināšanai kopumā tikai piešķirti vairāk nekā miljards eiro.
- Sabiedrības informēšanas kampaņas zem lupas sola skatīt arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs.
EM drošas iepirkšanās kampaņā izlēma nevis rīkot iepirkumu konkursu, kurā varētu pieteikties jebkura no nozares aģentūrām, bet uzrunāt pati sešas aģentūras. No šīm sešām aģentūrām savu pieteikumu iesūtīja tikai viena – “McCann Rīga”. Un tā arī tika atzīta par labu esam. Ar “McCann Rīga” tuvākajā laikā ministrija noslēgs līgumu, lai jau pēc iespējas ātrāk kampaņu varētu realizēt dzīvē. EM valsts sekretārs Edmunds Valantis apgalvo, ka šī nav ierasta prakse, bet laika spiediens ir liels.
“Protams, ka mūs neapmierinātu, ja mēs izsludinām atklātu konkursu un bieži vien šie atklātie konkursi ilgst pusgadu, un, ja apstrīd, tad pat gadu ir “vilkušies.” Tad no šāda veida kampaņas lietderīgums būtu nulle. Protams, ka no tādas standarta procedūras atkāpes ir bijušas, bet tās ir atbilstoši tam, ko pieļauj Publisko iepirkumu likums,” norādīja Valantis.
Tomēr no sešām uzrunātajām aģentūrām savu pieteikumu iesniedza tikai viena.
Skaidrojot, kādēļ tik maza atsaucība no reklāmas aģentūru puses, Valantis sacīja: “Ir konkrētā segmenta komersanti, kuriem jau ir kaut kādi darbi. Ļoti iespējams, ka varbūt bija cerība dabūt kontaktus, par kuriem ir atbildīga Valsts kanceleja, kuras plānotās komunikācijas kampaņas budžets ir lielāks. Protams, viens no izaicinājumiem ir īsie laika termiņi, kuros mēs tomēr gribējām saņemt gan konkrētu finansiālo piedāvājumu, gan arī to redzējumu.”
“Lielā problēma šajā ir, ka nav skaidra tā procedūra, pēc kādas visas aģentūras šajā mistiskajā iepirkumā, kuru var tikai pēdiņās saukt par iepirkumu, piedalās,” asu kritiku EM veiktajai aģentūru atlasei veltīja Latvijas Reklāmas asociācijas vadītāja Baiba Liepiņa.
Liepiņa atklāja EM rīkotā iepirkuma konkursa aizkulises, proti, ka sešas reklāmas aģentūras kādas februāra piektdienas pēcpusdienā saņēma e-pastu ar aicinājumu piedalīties tirgus izpētē.
Piedāvājumus jāiesniedz pēc četrām darba dienām.
“Es lūdzu kontaktpersonai, kas bija minēta e-pastā, lai paskaidro, kādu normatīvo aktu ietvarā faktiski organizē iepirkumu, bet mēģina to pasniegt kā tirgus izpēti. Visi respektē, ka ir situācijas diktētā steiga, bet jāņem vērā, ka budžets pārsniedz šos desmit tūkstošus, tā saucamā mazā iepirkuma apjomu,” skaidroja Liepiņa.
EM iepirkumā, pēc Liepiņas teiktā, konkursantiem nebija skaidri nedz vērtēšanas kritēriji, nedz tas, kas notiek, ja pieteikumu iesniedz tikai viens no sešiem pretendentiem. Viņasprāt, normāla prakse tik liela budžeta iepirkumam būtu rīkot atklātu iepirkumu, kurā var piedalīties plašāks loks nozares pārstāvju.
“Būtu jau jēdzīgi, ja tas būtu saskaņā ar likumu. Var samazināt termiņus, izdarīt kaut kādas atkāpes. Visi to sapratīs, bet tam procesam ir jābūt caurskatāmam un godīgam. Tas ir ļoti slikts signāls, un šādu notikumu sekas būs tādas, ka virkne nozares dalībnieku nevēlas piedalīties valsts iepirkumu konkursos. Un ar ko tas beigsies? Ar to, ka būs slikti piedāvājumi – nedz radoši, nedz ietekmīgi,” atzīmēja Liepiņa.
Reklāmas aģentūras SIA «McCann Rīga» vadošais partneris Kristaps Siliņš uzsvēra, ka
nezināja, ka “McCann Rīga” bija vienīgie, kas iesniedza savu piedāvājumu.
Viņa skaidrojums zemajai aktivitātei ir šāds: “Saņemot uzdevumu un redzot diezgan saspringtos termiņus, kad kampaņai jābūt gaisā, no mūsu puses pieslēdzās vairāk nekā desmit cilvēku, lai kvalitatīvi sagatavotu stratēģiju, idejas, mediju plānus un kopējo piedāvājumu. Mēs bijām ļoti priecīgi, ka reklāmas asociācija panāca termiņa pagarinājumu, jo, ja nebūtu bijis šis termiņa pagarinājums, tad, iespējams, mēs nebūtu paguvuši piedalīties.”
Iespējams pie vainas ir kampaņas budžets – 120 tūkstoši eiro, kas reklāmas aģentūrām nešķiet pievilcīgs.
“Šis kampaņas budžets absolūtos skaitļos izklausās daudz, bet šis budžets, salīdzinot ar to, ko bieži vien tērē biznesa klienti kārtējai saldējuma kampaņai vai cita veida reklāmas aktivitātei, šie budžeti privātajā sektorā ir krietni lielāki. Šeit ir jābūt lielai motivācijai, lai uztaisītu labu risinājumu un piedalītos,” atzina Siliņš.
Arī komunikācijas aģentūras “A.W.Olsen & Partners” partnere, Latvijas Universitātes (LU) docente Olga Kazaka akcentēja, ka tik apjomīga budžeta kampaņai vajadzēja veidot atklātu iepirkuma procedūru, nevis tikai uzrunāt dažas aģentūras.
“Mēs par šo konkursu neko nezinājām. Mūs neuzrunāja. Iespējams, mēs arī būtu gribējuši piedalīties, un, iespējams, mūsu idejas nebūtu sliktākas. Apgrozījums mums ir pieklājīgs, lai līdz šim mēs spētu konkurēt visos lielajos iepirkumos. Līdz ar to nozare ir ieinteresēta, lai viss būtu godīgi un caurspīdīgi. Jo caurspīdīgāki būs, jo mazāk būs pamats domāt kopumā sabiedrībai, ka kaut kas notiek aiz muguras,” sacīja Kazaka.
Paralēli EM iecerētajai drošas iepirkšanās kampaņai, kas publiskajā telpā būs manāma kuru katru brīdi un ilgs līdz jūnija beigām, pie durvīm klauvē arī Valsts kancelejas integrētā komunikācijas kampaņa.
Tai valdība no neparedzētiem līdzekļiem atvēlēja 330 tūkstošus eiro. VK Stratēģiskās komunikācijas koordinācijas departamenta konsultante Egita Diure norādīja, ka kampaņa sadalīta vairākās, vismaz deviņās aktivitātēs un iespējams, ka visu naudu nevajadzēs izlietot. Pirmā kampaņa sagaidāma šī mēneša beigās. Tās nosaukums ir “Gribu vasaru!”, bet, iespējams, tas tiks mainīts. Tās koncepciju par 10 tūkstošiem eiro decembrī izstrādāja jau pieminētā aģentūra “McCann Rīga”, kas uzvarēja konkursā. Lai šo kampaņu, tā teikt, iedzīvinātu jeb izvietotu medijos, plānots tērēt vēl 70 tūkstošus eiro. Iepirkumu procedūra tiks sākta tuvākajās dienās, un arī VK šajā reizē iecerējusi iet EM ministrijas ceļu un pati uzrunāt vairākas aģentūras.
VK pārstāve Diure uzskaitīja atlases kritērijus, pēc kuriem izvēlēsies uzņēmumu: “Pēc reputācijas, pēc gada apgrozījuma, pēc iepriekš realizētajiem projektiem. Mums ir saraksts, jā. Protams, mēs paļaujamies uz mūsu Juridiskā dienesta atbalstu un iepirkumu procesi būs saskaņā ar likumdošanu. Un būs caurspīdīgs tik, cik atļauj procedūra.”
Diure uzsvēra, ka 2020. gadā par Covid-19 bija vairākas Veselības ministrijas (VM) un Slimību profilakses un kontroles (SPKC) kampaņas, tieši gada nogalē. Tāpēc citas ministrijas un arī VK savas kampaņas tai laikā neplānoja, lai nekonkurētu auditorijas piesaistē. Līdz šim visu pandēmijas laiku VK komunikāciju uzturējusi par pašu līdzekļiem.
“Papildus mēs esam tikai paprasījuši līdzekļus Covid-19 mājaslapai un informatīvajam telefonam. Bet pārējās visas aktivitātes – tiešsaistes preses konferences, relīzes, sociālo tīklu komunikāciju esam veidojuši ar saviem resursiem. Es domāju, ka tikai ar komunikācijas rīkiem nevar atrisināt visas krīzes situācijas. Svarīgi ir arī lēmumi, proti, kādus lēmumus krīzes menedžmentā pieņem. Ir skaidrs, ka mēs ilgstoši esam komunicējuši sliktus lēmumus un tas ir izaicinājums,” skaidroja Diure.
Ar ne vienu vien izaicinājumu un sabiedrības spiedienu saskāries arī Vakcinācijas projekta birojs, kas vairs nav zem VM spārna, bet gan iekļauts Nacionālā veselības dienesta azotē kā jauna struktūrvienība. Sabiedrībā daudz apspriesta arī vakcinācijas biroja iecere izdot 825 tūkstošus eksemplāru par Covid-19 avīzi, kas nonāks katras mājsaimniecības pastkastītē. Vakcinācijas biroja pārstāve Ieva Stūre atklāja, ka ideja par avīzi nav atmesta.
“Skaidrs, ka ir nepieciešams turpināt informēt iedzīvotājus par vakcīnām un vakcīnu blakus reakcijām un visiem citiem praktiskiem aspektiem. Un ir skaidrs, ka ir nepieciešami arī drukāti materiāli. Tas, vai tas izpaudīsies vakcinācijas avīzes formātā vai kādā citā formātā, par to vēl lems. Paredzot to, ka šis ir priekšvēlēšanu laiks, un paredzot to, ka avīze sasniegtu lielu skaitu iedzīvotāju, ir nolemts, ka tajā politisku spēku pārstāvju uzrunas vai jebkas, ko varētu uztvert kā priekšvēlēšanu reklāmu – nebūs,” norādīja Stūre.
Savukārt avīzes satura veidošanai papildu spēki nebūs piesaistīti. To veidos VM sistēmā esošo iestāžu eksperti. Par to papildus izmaksas nebūtu.
“Divas lielākās izmaksas ir avīzes drukāšana (drukas darbi un papīrs) un izplatīšana. Šobrīd izmaksas tiek apzinātas,” piebilda Stūre.
Pērn Covid-19 krīzes seku mazināšanai kopumā tika piešķirti vairāk nekā miljards eiro. Valsts kontroles vadītājs Rolands Irklis atzīmēja, ka kontrole tur roku uz pulsa un
izvērtē vairāk nekā 90% no šiem līdzekļiem.
“Šobrīd jau ir publiskoti ap 20 ziņojumi un vēl vairāki ziņojumi top par tiem naudas līdzekļiem, kas tika izlietoti Covid-19 krīzes seku mazināšanai 2020. gadā. Kopumā nauda izlietota tiem mērķiem, kam tas bija paredzēts. Bet Valsts kontrole ir arī konstatējusi dažādas procesuālas problēmas, kur nav pietiekami labi dokumentēti kādi līdzekļu izlietojumi vai tieši pretēji – ir bijusi pārlieku liela birokrātija, līdz ar to dažos gadījumos atbalsts nav sasniedzis visus tos cilvēkus vai visas tās nozares, kam tas bija paredzēts. Valsts kontrole ir vērsusi uzmanību uz šīm problēmām, un daudzos gadījumos procesa gaitā uzlabojumi ir notikuši,” atklāja Irklis.
Valsts kontroles redzes lokā ir arī vakcinācijas process kopumā un ar to saistītās sabiedrības informēšanas kampaņas. Valsts kontrole kampaņas sola vērtēt ne pēc satura, bet lūkos, vai līdzekļi izlietoti atbilstoši. Ziņojums gaidāms vasarā.
Sabiedrības informēšanas kampaņas, tostarp plānoto vakcinācijas avīzi, kas varētu nonākt katras mājsaimniecības pastkastītē, zem lupas sola skatīt arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB).
KNAB pārstāve Agita Antonāne pauda: “Birojs seko līdzi arī publiskajiem iepirkumiem, kas ir viena no KNAB prioritārajām jomām, kā arī reklāmas kampaņām un vakcinācijas avīzes projektam, un, ņemot vērā, ka pašlaik Latvijā ir priekšvēlēšanu aģitācijas periods, KNAB pastiprināti uzmana, vai netiek īstenota kāda slēptā aģitācija. Tostarp, vai netiek izmantoti administratīvie resursi.”
Latvijas Reklāmas asociācijas valdes loceklis, SIA “Omnicom Media Group” izpilddirektors Kārlis Zembergs skaidroja, vai ir kādas aģentūras, kas valsts iepirkumu konkursos uzvar biežāk nekā citas: “Ir divas aģentūru grupas, kas vinnē biežāk. Tiesa, šīs aģentūru grupas ir arī lielie spēlētāji. Mediju aģentūru konkurencē bieži vien uzvar tā saucamā “M” grupa jeb “Media House”, un otra bieži uzvaroša grupa ir “I” grupa jeb “Inspired” grupa. “MacCann” ir vistuvāk šai “Inspired” grupai.”
Zembergs gan atzīmēja, ka līdz šim visaptveroša konkursu uzvarētāju uzskaite asociācijā nav veidota.
Mediju aģentūras "Inspired" vadītāja Elīna Dīcmane izrādīja izbrīnu par šādi interpretētu informāciju saistībā ar biežo uzvaru valsts iepirkumu konkursos. "Pēdējos divos gados "Inspired" ir bijis starp apstiprinātajiem uzvarētājiem divos šīs kategorijas iepirkumos, turklāt, tikai atsevišķu darba pozīciju veikšanai, ar kopējo realizēto līgumsummu 334,78 eiro ieskaitot PVN. Esam gatavi un vēlamies startēt valsts iepirkumos arī turpmāk un ceram, ka Zemberga kunga izteikumi piepildīsies jau tuvākajā nākotnē un aģentūras veikums tiks novērtēts biežāk,” sacīja Dīcmane.
KONTEKSTS:
Valsts par gandrīz pusmiljonu eiro veidos kampaņas, lai mudinātu iedzīvotājus ievērot epidemioloģiskās drošības noteikumus. Ekonomikas ministrija vēlas mainīt iedzīvotāju iepirkšanās paradumus, savukārt Valsts kanceleja plāno vairākas kampaņas par drošas uzvedības modeļiem. Mērķis ir arī mazināt emocionālo spriedzi sabiedrībā.
Covid-19 uzliesmojuma laikā 2020. gada pavasarī Latvijā bija izsludināta ārkārtējā situācija jaunā koronavīrusa ierobežošanai. Situācija vasarā bija stabila, bet septembra beigās saslimstība strauji pieauga. Valdība novembrī atkārtoti noteica ārkārtējo situāciju, bet, tā kā saslimstība ar Covid-19 nemazinās, ārkārtējā situācija ir pagarināta līdz 6. aprīlim, ieskaitot arī Lieldienu brīvdienas.
Saskaņā ar valdības atbalstīto luksofora principu par ierobežojumu mīkstināšanu varētu spriest, ja saslimstības rādītāji samazinātos līdz vidēji 200 gadījumiem uz 100 000 cilvēku 14 dienu laikā.
