Aglona. Deviņi no rīta. Pašvaldības ēkas pirmā stāva zālē iekārtota vieta, lai cilvēki varētu nodot asinis. Pirmie asinsdonori jau ieradušies. Cilvēki atzīst, ka asinis nodod, jo uzskata par savu pienākumu palīdzēt citiem.
“Vajag dvēseles mieram. Tomēr tas ir tāds kā pienākums, ja mēs varam nodot asinis, dalīties ar to, kas mums ir, kāpēc to nedarīt,” stāsta Ināra.
Asinsdonori saņem pusdienu kompensāciju, kas ir 4 eiro 27 centi. Strādājošajiem pēc asins nodošanas ir tiesības uz apmaksātu atpūtas dienu. Asinsdonore Ināra gan norāda, ka tas neesot noteicošais.
“Es neņemu brīvu dienu, tāpat strādājam, tas neietekmē, tas kā aicinājums, pienākums,” saka Ināra.
Asinis nodot ieradies arī Jānis. Vīrietis nedzīvo Aglonā, bet gan blakus, kaimiņu Preiļu novadā. Jānis uzsver, ka, nododot asinis, katrs donors tiek pārbaudīts, un tā ir iespēja iegūt pārliecību, vai viss ir kārtība ar veselību.
“Analīzes ir bez maksas un ļoti kvalitatīvas, jebkurā laikā vari piezvanīt uz bezmaksas tālruni un uzzināt,” norāda Jānis.
Valsts asinsdonoru centra Latgales filiāle atrodas Rēzeknē, filiāles speciālisti regulāri dodas izbraukumos gan pa visu Latgales reģionu, gan arī uz Gulbeni, Alūksni, Madonu, lai pēc iespējas lielākam cilvēku skaitam dotu iespēju kļūt par asinsdonoriem.
Vidēji mēnesī Rēzeknē ir ap 200 asinsdonoriem, bet izbraukumos - ap 500.
“Mēs apgādājam savu reģionu, gan arī Rīgu ar asins komponentiem, nevarētu teikt par donoru trūkumu vai asins komponentu trūkumu slimnīcām izdošanai, protams, paliek mazāk cilvēku mazpilsētās, to ļoti jūt,” atzīst Valsts asinsdonoru centra Latgales filiāles ārste Ināra Čerņavska.
Šobrīd arī pieaug to cilvēku skaits, kuri veselības problēmu dēļ nemaz nevar kļūt par donoriem. Daudz ir cilvēku ar paaugstinātu asinsspiedienu, cukura diabētu vai vairogdziedzera darbības traucējumiem, kā arī pēc 65 gadu vecuma sasniegšanas cilvēki vairs nevar būt par asinsdonoriem.
“2017.gadā mēs esam sagatavojuši 7 413 asins devu, šogad pa sešiem mēnešiem 3 943, apmēram tie paši skaitļi. Pirms desmit gadiem mēs gatavojām ap 10 000. Bet jāsaka, ka samazinās arī slimnīcu pieprasījums,” atzīst Ināra Čerņavska.
Valsts asinsdonoru centra speciālisti norāda, ka šobrīd liela nozīme ir sociālajiem tīkliem - uzzinot, ka kādam notikusi nelaime un nepieciešama asinspārliešana, nāk uz centru un vēlas palīdzēt konkrētajam cilvēkam.
