Janvāra vidū Valsts kontrole pabeidza revīziju Valsts asinsdonoru centrā un konstatējusi tajā pārkāpumus. To vidū secināts, ka centrs ļāvis iznomāt telpas un nodevis asins plazmu Baltijas terapeitiskajam servisam par zemāku cenu nekā pašizmaksa, tā radot būtiskus zaudējumus. Baltijas terapeitiskais serviss ir vienīgais uzņēmums Latvijā, kas arī dibināts ar mērķi pārstrādāt asins plazmu, tāpēc centrs ar to drīkstējis vienoties slēgtā konkursā sarunās. Pēc valsts kontroles ziņojuma Veselības ministrija veikusi dienesta pārbaudi, kurā secināts, ka zaudējumi lēšami 192 tūkstošu latu apmērā. Centra vadītājai Gitai Ņemcevai izteikts rājiens un uzdots pārkāpumus novērst. Vadītāja skaidro: vienošanās par zemāku cenu un izdevīgāku telpu nomu bija panākta pacienta interesēs.
„Varēja vērtēt, ka trūkumi radušies, bet neuzskatīju tos par pārkāpumiem, rūpējoties par pacientu drošību un apgādi ar asins preperātiem.
Mēs darījām tā, kā labāk pacientiem, diemžēl, mums nav jādomā kā mediķiem, bet kā tiešās pārvaldes iestādei. Pacients zaudēs, bet, jā, donoru centram būs pavisam cits tēls – kā pārvaldes, ne ārstniecības iestādei,” saka Ņemceva.
Vadītāja atzīst, ka ir sarūgtināta par rājienu, jo vada centru 20 gadus, ir to izveidojusi Eiropas līmenī, bet izmaiņas nozīmēs, ka šogad vēl zālēm cenas nepieaugs, bet nākamgad gan.
Veselības ministrijas valsts sekretārs Rinalds Muciņš, uzskata, ka rājiens piemērots, jo pārkāpumi ir bijuši, tomēr tie nav ļaunprātīgi. Cenas nosaka ministru kabineta noteikumi, un ja tās un nomas maksa būs pēc cenrāža, varēs iepirkt arī dārgākas zāles: „No vienas puses, kaut kas cits mums mazāk izmaksās, summāri, es domāju, nekas nemainīsies. Būtu savādākas naudas plūsmas, jo tika sniegtas atlaides pakalpojumiem, tika iepirkti lētāki preparāti. Grūti izvērtēt, bet nevar šādas sistēmas veidot bez valdības ziņas.”
Kā norāda Ņemceva, tad citās valstīs ar plazmas preparātiem nodarbojas farmācijas firmas, un tas nav primārais asinsdonoru centra uzdevums. Tomēr tad arī cenas, kas jāmaksā valstij, ir citas. Asinsdonodru centrs nobažījies arī par to, kādas sekas izskanējusī informācija atstās uz donoru kustību Latvijā. Bet bērnu ķirurgs Gunārs Riņķis atzīst, ka līdz šim sadarbība ar centru veidojusies laba: ”Mēs esam tikai patērētāji, bet varu teikt, ka viņi ir laipni un pretimnākoši, visus pieprasījumus apmierina, nevaram teikt nevienu sliktu vārdu.”
Līdzās sūdzībām par asinsdonoru centru, pārkāpumus Valsts kontrole bija konstatējusi arī Zāļu valsts aģentūras darbā, tomēr Veselības ministrija tos nesaskata. Arī pati Veselības ministrija Valsts kontroles atzinumā izpelnījusies kritiku par nepietiekamu pārraudzības darbu. Šos pārmetumus ministrija plāno novērst un esot jau izstrādājusi uzlabojumu grafiku.
