Valsts Asinsdonoru centrā Sēlpils ielā pie ieejas Latvijas Radio korespondente uzvelk kājās plastmasas čībiņas – bahilas - pēc tam, kad nodotas virsdrēbes. Asinsdonoriem pēc tam jāiet piereģistrēties, apmeklēt ārstu, un tad jau arī laiks doties kabinetā, kur mediķi vēnā iedur adatu un 450 miligramu asiņu tiek ziedoti kādam, kam tās var būt dzīvībai tik ļoti svarīgas.
Laikā, kad Zolitūdē notika traģēdija, Asinsdonoru centra telpas bija pārpildītas: cilvēki stāvēja garā rindā un iestāde aicināja nākt ne tikai pirmajās dienās, bet atcerēties, ka arī pēc nedēļas asinis būs nepieciešamas Tagad centrā ir sastopami vien pāris donori. „Pēc tam reibšot galva un būs slikti, bet emocionāli droši vien būs gandarījums. Svarīgi, ka es to izdaru un pati zinu, ka esmu to izdarījusi," saka 18 gadus vecā Veronika.
Viņa asinis ir nodevusi pirmo reizi. Viņa vēl nezina, kā jutīsies pēc tam, bet ir gatava vājumam un pat nelabumam. Tikmēr Juris vairākas reizes gadā nodod asinis un ir jau ilgstošs donors. „Pirmajā reizē slikti nepalika, bet bija jautri... kaut kas nezināms. Es esmu students un dzīvoju viens, tad trīs-četri lati arī ir svarīgi, lai paēstu. Bet cilvēkiem ir arī nepieciešamas asinis, tā kā bija negadījums, tad daudziem vajadzēja. Man ir 0 asins grupa, kas der visiem un to var sadalīt tā, kā nepieciešams. Šī aktivitāte ir svarīga, jo nevar zināt, kas var notikt un kad vajadzīga palīdzība," saka Juris.
Alla atnākusi pēc ilgāka laika, jo viņas tēvs nokļuvis slimnīcā. Tomēr ikdienā viņa nenāk. Arī šoreiz izrāvusies no darba un jau domās steidzas atpakaļ. „Mana vecuma cilvēkam nav laika, jo es tagad braucu no darba un tas ir tālu. Jau tagad kavēju un sēžu, jo vajag. Neinteresējos, vai var dabūt darbā brīvdienu. Tagad arī traģēdija, ja vajag, tad vajag," nosaka Alla.
Asinsdonoru centra vadītāja Gita Ņemceva pateicīga ir katram donoram, kas ierodas palīdzēt citiem. Viņa cer, ka arī starp tiem, kas steidzās palīdzēt Zolitūdes traģēdijā cietušajiem, būs tādi, kas nāks atkal, jo šoreiz atsaucās ļoti daudz tādu cilvēku, kas līdz šim asins nebija nodevuši, daudzi no tiem bija jaunieši. Tagad gan centra darbība pēc vienotas visu darbinieku iesaistīšanas atgriezusies ikdienas darba ritmā.
„Principā, gribētos izglītot, ka katru brīdi kaut kur ir vajadzīgs tas piliens, un kādreiz vienam cilvēkam vajag, lai daudzi cilvēki nodod. Jāatgādina, ka katru dienu notiek nelaime, ģimenē atsevišķiem cilvēkiem un bērniem. Rūgtākais, kad notiek jaundzimušajiem, kuri tikko nāk pasaulē. Gribas, lai cilvēki atceras, ka nevajag gaidīt lielu nelaimi, bet vajag katru dienu - 24 stundas katru dienu un 365 dienas gadā," norāda Ņemceva.
Asinsdonoru centra dati rāda, ka pēdējos gados ir samazinājusies donoru dalība. Tā no 2009. gada par vairāk kā 5 tūkstošiem samazinājies regulāro donoru skaits un arī gada laikā atnākušo pirmreizējo ziedotāju skaits.
Ņemceva uzskata, ka valstij jādomā, kā vairāk pateikt paldies tiem, kas atrod laiku palīdzēt citiem, centrs to dara savu iespēju robežās, bet varētu to darīt vairāk.
Asinīm ir ierobežots derīguma termiņš. Eritrocītu masa derīga ir 35 dienas, bet trombocītu tikai septiņas. Īpaši būtiskas asins rezerves ir tagad gaidāmajos Ziemassvētkos un Jaunajā gadā, kad būs brīvdienas un asins krājumi varētu strauji sarukt.
