Pēcpusdiena

Izveidota karte ar dronu lidojumiem aizliegtām zonām

Pēcpusdiena

No 2021.gada nodokļu maksātājiem saziņa ar VID plānota tikai elektroniski

Grozījumi noteikumos par koku ciršanu: uzklausām iesaistīto pušu viedokļus

Asi kritizētie meža ciršanas noteikumi atgriezušies valdības gaiteņos; VARAM un vides sargi iebilst

Valsts sekretāru sanāksmē 9. janvārī izskatīja grozījumus "Noteikumi par koku ciršanu mežā". Pirms šīs sanāksmes mežkopji atklātā vēstulē aicināja domāt par ilgtspējīgu un gudru saimniekošanu Latvijas mežos. Savukārt vides organizācijas norādīja, ka grozījumi noteikumos par koku ciršanu mežā nav pieļaujami.

Pēc divu gadu pārtraukuma Zemkopības ministrija (ZM) 2019. gadā atgriezās pie plaši kritizētajiem grozījumiem koku ciršanas noteikumos. Lai gan iepriekš diskusijās kompromisi netika atrasti, nu iecerētie grozījumi izskatīti Valsts sekretāru sanāksmē.

Grozījumi koku ciršanas noteikumos paredz samazināt pieļaujamo koku ciršanas caurmēru. Tas nozīmē, ka pēc noteikumu pieņemšanas drīkstētu cirst jaunākus un tievākus kokus.

Virzot grozījumus, nav pilnvērtīgi izvērtēta ietekme uz vidi – kritizēja Latvijas Ornitoloģijas biedrības valdes priekšsēdētājs Viesturs Ķerus. “Visu laiku esam norādījuši uz būtiskiem riskiem. Tātad lielāki ciršanas apjomi pirmajā brīdī, līdz ar to vecu mežu būs mazāk, lielu koku mežos būs mazāk. Tās ir arī dzīvotnes putniem un citiem. Šiem noteikumu grozījumiem neapšaubāmi būs ļoti būtiska negatīva ietekme uz vidi. Bet potenciālā ietekme nav pat pilnvērtīgi izvērtēta, nerunājot par to, ka būtu piedāvāti kādi pasākumi, kā šo ietekmi mazināt,” sacīja Ķerus.

Savukārt Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss iebilda apgalvojumam par kompromisa trūkumu. No sākotnējās versijas noteikumi esot mainījušies diezgan būtiski, un tas bijis vērsts uz to, lai “kompensētu dabai jautājumus”. Līdz ar to no meža ekonomiskā viedokļa iecerētie noteikumi nebūs ne tuvu ideālam, tomēr tie būšot daudz labvēlīgāki saimnieciskajai darbībai nekā pašlaik spēkā esošie normatīvie akti.

Tas gan ir pretrunā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Dabas aizsardzības departamenta direktores Daigas Vilkastes vērtējumam.

Lai gan atšķirībā no sākotnējās ieceres ir izņemta ideja par kailcirtēm piekrastē, daudz kritizēto grozījumu būtība palikusi sākotnējā, norādīja Vilkaste.

Turklāt līdz galam nav izvērtēta ietekme uz vidi un nemaz nav vērtēta ietekme uz valsts mežiem ne no ekonomiskā, ne vides aspekta. Tiesa, Vilkaste atzina - aplēstā grozījumu ietekme uz klimata pārmaiņām varētu būt divējāda: līdz 2025. - 2030. gadam ietekme varētu būt negatīva, bet līdz 2050. gadam – pozitīva. 

VARAM iebilst pret šādiem grozījumiem. Vilkaste arī ir neizpratnē, kāpēc noteikumus nav iekļauta atruna attiecībā uz valsts mežiem.

Savukārt ZM Meža departamenta direktors Arvīds Ozols skaidroja, ka kompleksā ar koku ciršanas noteikumiem tiek virzītas izmaiņas arī meža atjaunošanas noteikumos. “Tie tiek virzīti kā vienots komplekss. Mērķis ir divējāds. Pirmkārt, mudināt mežu īpašniekus rūpīgāk kopt un efektīvāk izmantot meža zemi. Bet otrs –

ja viņi izmanto iespēju cirst kokus pēc caurmēra, tad viņiem uzliktas papildinātas un krietni pastiprinātas meža atjaunošanas prasības.

Tajā skaitā izmantot augstvērtīgu stādāmo materiālu eglei, priedei, bērzam. Tas ļaus būtiski palielināt mežu noturību un kvalitāti nākotnē,” stāstīja Ozols.

Savukārt, skaidrojot to, kāpēc noteikumos nav iekļauta atruna attiecībā uz valsts mežiem, Ozols norādīja – valsts mežos maksimālo ciršanas apjomu un ciršanas platību pa sugām uz pieciem gadiem nosaka Ministru kabinets. Līdz ar to iecerēto grozījumu pieņemšana neietekmēšot maksimāli iespējamo ciršanu valsts mežos.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti